Diženais sengrieķu dzejnieks Homērs bumbierus bija nosaucis par dievu ēdienu. Kopš tiem laikiem pagājuši gandrīz 3000 gadu, un, pateicoties selekcionāru pūlēm, šo delikāto augļu garša, šķiet, sasniegusi savu pilnību. Taču bumbieris nav tikai gards un sulīgs našķis, kas bezmaz pats kūst mutē – tā mīkstums daudz laba var dot arī veselībai.
Cilvēki, kuriem garšo bumbieri un kuri tos ēd nosacīti regulāri, noteikti būs ievērojuši, ka tie uzmundrina ne sliktāk par stipru tēju vai kafiju, uzlabo garastāvokli, veldzē slāpes. Tas tā notiek tāpēc, ka bumbieros ir daudz cukura, pektīna, šķiedrvielu un, pats galvenais, vesels arsenāls vitamīnu (A, B1, B2, E, C, PP, P, karotīns, folijskābe) un minerālsāļu (dzelzs, kālijs, molibdēns, kobalts, jods, mangāns, kalcijs, fosfors), kuru kompleksam ir organismu tonizējoša un nostiprinoša iedarbība.
Cita starpā bumbieros ir arī unikāls pretmikrobu glikozīds arbutīns, kas palīdz organismam cīnīties ar daudzām infekcijām (vislielāko labumu tas dod nieru un urīnpūšļa iekaisumu slimību ārstēšanā).
Pateicoties savam unikālajam sastāvam, bumbieri nostiprina kapilārus un pozitīvi ietekmē visu sirds-asinsvadu sistēmu.
Cilvēki, kas sirgst ar cukura diabētu un aptaukošanos, droši savā ikdienas ēdienkartē var iekļaut 3-4 nogatavojušos bumbierus, bet nedaudz negatavos augļos esošās šķiedrvielas, kas lieliski tīra organismu, ļoti noderēs aknu un kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumos.
Svaigi spiesta bumbieru sula lieliski izvada no organisma sārņus un toksīnus, tāpēc to kā attīrošu un atjauninošu līdzekli ieteicams lietot pēc ārstēšanās ar antibiotikām (atveseļojoša efekta sasniegšanai jāizdzer 1-2 glāzes sulas dienā).