Ekrānuzņēmums
Tā tas notiek – cilvēks pamostas nakts vidū tikai tāpēc, ka ķermenis, bet sevišķi pirkstu starpas, neciešami niez. Iededzis gaismu viņš uzmanīgi apskata plaukstas un ierauga smalkas iepelēkas līnijas, bet uz tām vietvietām mazas sarkanīgas pūtītes. No rīta tam visam klāt nākušas arī kasīšanās atstātās pēdas.
Tas ir kašķis. Slimība, kura joprojām mēdz mūs piemeklēt.
Kašķērce
Mokošo slimību cilvēcei atnesusi sīka ērcīte, kuru tautā tā arī dēvē – par kašķērci. Šis mazais kukainītis nav lielāks par magoņu sēkliņu, un to var saskatīt ar neapbruņotu aci. Galvenās briesmas izraisa šā parazīta mātīte – tā, rokoties ādā, izraisa niezi. Vietā, kur ērce iekļuvusi ķermenī, parādās strutains pūslītis. Kašķērce dzīvo un vairojas ādas virskārtā, kur veido līkumotas ejas. Pievērsiet uzmanību vārdam “vairojas”.
Ir cilvēki, kas nesteidzas kašķi ārstēt, jo uzskata, ka gan jau paniezēs un pāries.
Nepāries, bet kļūs vēl sliktāk!
Katrā ejā mātīte izdēj 40–50 oliņu. Pēc 4–7 dienām no tām izšķiļas jauni kāpuri, no kuriem pēc pusotras nedēļas jau izveidojušās pieaugušas kašķērces, kas turpina rakt ejas un dēt oliņas. Zinātnieki aprēķinājuši, ja slimība netiek ārstēta, no vienas mātītes trijos mēnešos rodas sešas ērču paaudzes, kas veido 100–150 miljonus lielu koloniju!
Ciešanas
Visu šo laiku ērces turpina rakt ejas, sagādājot arvien lielāku niezi un sūrstēšanu. Slimība ar īslaicīgiem pieklusuma periodiem var vilkties mēnešiem un pat gadiem ilgi. Starp citu, kašķērce ir nakts kukainis, tāpēc nieze parādās naktīs, un tas jau ir solis pretī bezmiegam.
Ērces iemīļotākās vietas ir tās ķermeņa daļas, kur āda ir plānāka: pirkstu starpas un sānu malas, roku un kāju locītavu iekšpuse, padušu priekšpuse, vēders, cirkšņu apvidus vīriešiem un krūšu galu rajons sievietēm. Bērniem, kuriem āda ir maiga, kašķērce var iemitināties arī sejā.
Cilvēkam uz ādas vienmēr atrodas strutas veidojošie mikrobi – stafilokoki un streptokoki, kas dabā ir ļoti izplatīti. Labvēlīgos apstākļos, par kādiem šoreiz var uzskatīt sakasītās vietas, mikrobi nonāk ādā, kļūst aktīvi un izraisa strutainas pūtītes. Šī piedeva var būt pat nepatīkamāka par kašķi, jo izraisa temperatūras paaugstināšanos, organisma vispārēju saindēšanos un ilgstoši nedzīstošas strutojošas čūliņas.
No kurienes šis murgs?
Aplam domāt, ka kašķis ir tikai bomžu un hronisku netīreļu prioritāte. Lai tiktu pie kašķērces, pilnīgi pietiek ar rokasspiedienu vai platonisku apskāvienu. 30% gadījumu parazīts izplatās ar svešu gultasveļu un drēbēm. Par vienīgo mierinājumu var uzskatīt to, ka kašķērce nelēkā un nelido, tāpēc no attāluma tā nevienam nevar piekļūt. Vēl jāpiebilst, ka ērce uzbrūk tikai cilvēkam, tāpēc nav pamata ar aizdomām skatīties uz suni vai kaķi.
Ka izvairīties no ērču uzbrukuma
Ja nu mājās kāds tomēr saslimis ar kašķi, jādara viss iespējamais, lai pasargātu pārējos ģimenes locekļus. Apģērbs un veļa jāvāra ūdenī, kam pievienotas 1–2 tējkarotes sodas uz vienu litru ūdens. Pēc tam drēbes un veļa no abām pusēm jāizgludina. Matraci, biezās segas un rotaļlietas uz septiņām dienām jāizliek laukā izvēdināties.
Duša un regulāra roku mazgāšana nav simtprocentīgs garants, ka ērču pārceļošana nenotiks, taču profilakses nolūkos tas noteikti jādara.
Dakter, es kasos…
Preparāti, kurus lieto kašķa ārstēšanai, iedalās šādās grupās:
* sintētiskie benzila–benzolāta atvasinājumi (20% ūdens–ziepju emulsija pieaugušajiem un 10% emulsija bērniem);
* sērs un tā atvasinājumi (sēra ziedes, Vilkinsona ziede);
* insekticīdie pretparazītu līdzekļi (speciāli krēmi, aerosoli un ziedes).
Pirms jebkura līdzekļa lietošanas rūpīgi jānomazgājas, lai attīrītu ādas virskārtu no parazītiem un mikrobiem. Pēc tam preparātu ierīvē visā ķermeņa ādā, izņemot galvu. Īpaši rūpīgi to dara niezes skartajās vietās. Ja kašķis izraisījis piodermiju (ādas strutainu slimību), vispirms ērču bojātās vietas aprīvē ar ārsta izrakstītu speciālu spirta šķīdumu un tikai pēc tam ierīvē ar pretkašķa preparātu.
Pēc profesora Demjanoviča izstrādātās metodes, kašķi ārstē ar 60% nātrija hiposulfāta šķīdumu un 6% sālsskābes šķīdumu. Šim nolūkam speciālā telpā slimnieks izģērbjas kails un ierīvē ādā 100 ml nātrija hiposulfāta šķīduma noteiktā secībā: kreisajā plecā un kreisajā rokā, labajā plecā un labajā rokā, ķermeņa vidusdaļā, kreisajā un visbeidzot labajā kājā, katru ķermeņa daļu enerģiski apstrādājot ne mazāk kā 2 minūtes.
Pēc 5–10 minūtēm hiposulfāts izžūst, atstājot uz ādas baltu kārtiņu. Pēc tam visu ierīvēšanās procedūru atkārto. Sāls kristāliņi izārda kašķērces izraktās ejas un atvieglo preparāta nokļūšanu tajās.
Vēl pēc 5–10 minūtēm nožuvušo ādu tādā pašā secībā divas reizes apstrādā ar sālsskābes šķīdumu. Taču šoreiz katrai ķermeņa daļai tiek veltīta tikai 1 minūte.
Pēc visas šīs procedūras slimnieks drīkst nomazgāties tikai pēc 3 dienām.
Parasti ar vienu šādu ārstēšanās seansu pietiek, lai pilnībā atbrīvotos no parazītiem. Atkārtot procedūru nākas ļoti reti – vienīgi, ja slimība ir ļoti ielaista.
Tautas līdzekļi pret kašķi
Ļoti vienkāršs un ārkārtīgi efektīvs līdzeklis ir – pelni:
* vienu daļu pelnu sajauc ar 3 daļām tauku (kausētu nesālītu speķi). Rūpīgi nomazgājas siltā ūdenī ar ziepēm un ar iegūto ziedi noziež visu ķermeni, izņemot galvu. Pēc 3 stundām ziedi nomazgā.
* Vienu glāzi pelnu sajauc ar 2 glāzēm ūdens, vāra 20–25 minūtes un izkāš caur marli vai audumu. Uz filtra palikušos nosēdumus samitrina ar nofiltrēto ūdeni, līdz veidojas pastveida masa, ar kuru 6–8 dienas uz nakti ierīvē kašķa skartās vietas.
Uzmanību! Slimojot ar kašķi, nedrīkst mazgāties karstā ūdeni. Tikai siltā.
Pret kašķi teicami palīdz dažādi ārstniecības augi:
* vienu daļu sasmalcinātu helēniju ālantes sakņu aplej ar 10 daļām olīveļļas, rūpīgi samaisa un 2–3 stundas ļauj nostāvēties. Ieziež visu ķermeni 2 reizes dienā. Procedūru atkārto 4–5 dienas.
* Sausas vērmeļu lapas saberž pulverī. Vienu daļu pulvera sajauc ar 5 daļām vazelīna. Ieziež kašķa skartās vietas ik pēc 3 stundām, līdz āda atveseļojusies.
Ārstēšanos ar ārstniecības augiem ieteicams apvienot ar aromterapiju:
* 2 pilienus paegļu ēteriskās eļļas uzpilina tējkarotei medus un visu izšķīdina pusglāzē silta ūdens. Dzer 2 reizes dienā, līdz slimība izārstēta.
* Paralēli ārstēšanās kursam telpā speciālajos kvēpeklīšos var izkvēpināt 5–7 pilienus paegļa eļļas.
Maizes kvass
Ja slimība skārusi tikai rokas, ārstēšanās nolūkiem var izmantot parasto maizes kvasu. Vienu litru kvasa stipri sasāla, uzkarsē līdz 50 grādiem un uz 15–20 minūtēm iemērc tajā rokas līdz elkoņiem. Procedūru atkārto 3–4 reizes dienā ik pēc 3–4 stundām.
Kressalātu ziede
Ja sakasījuma vietas sākušas strutot, sajauc vienādās daļās cūku taukus (vai kausētu sviestu) ar pulverī saberztām kressalātu lapām un sēklām. Sakasītās vietas apziež ik pēc 2 stundām.
Pret piodermiju
Ja kašķis izraisījis piodermiju, jānomazgā, jānotīra un uz smalkās rīves jāsarīvē kartupelis. Iegūtajai putriņai pievieno tējkaroti medus un visu rūpīgi samaisa. Maisījumu 1 cm biezā kārtā uzklāj marles salvetei, ar marles pusi pret ādu pieliek sāpošajai vietai un apsaitē. Tur ne mazāk kā 2 stundas. Kad salvete noņemta, ādu rūpīgi notīra no tur nonākušās kartupeļu masas. Procedūru atkārto 3 reizes dienā, līdz āda atveseļojusies.
Starp citu, kā liecina statistika, ar kašķi visbiežāk saslimst kasieri, kas strādā bankās un naudas apmaiņas punktos. Saskarsme ar naudu, kas gājusi caur neskaitāmām rokām, veselībai ir diezgan riskanta. Vēl interesanti tas, ka kašķērces nemēdz uzbrukt cilvēkiem, kuri valkā lina auduma apģērbu.