Foto – Pixabay.com
Simtiem cilvēku pievakarēs, bet īpaši nedēļas nogalēs dodas uz vasarnīcu vai dārziņu, lai sviedriem vaigā mestos cīņā par dāsnu rudens ražu. Taču labi zināms, ka katrā cīņā kādam nākas arī ciest, un šajā gadījumā tā visbiežāk ir sirds, kas neiztur spējo lielo fizisko slodzi.
Lai nu kas, bet darbu ne vasarnīcā, ne dārziņā netrūkst. Smagie spaiņi un lejkannas, ilgstoša atrašanās neērtā pozā lejup noliektu galvu dēstot un ravējot, plus vēl karstā saule, un motoriņš neiztur.
Potenciālajai vasaras infarktu riska grupai piebiedrojas arī tie, kuros saulainās dienas atmodinājušas sportisku aktivitāti: skriešanas mīļotāji, pārgājienu cienītāji, velobraucēji un citi.
Taču pretēji izplatītajam viedoklim ne infarkts, ne insults neuzbrūk kā pērkons no skaidrām debesīm. Patiesībā “mākoņi sāk sabiezēt” jau iepriekš, tikai cilvēki parasti tos nevēlas ievērot.
Pirmie signāli
Divos no trim infarkta gadījumiem slimnieks jau vairākas dienas pirms tam jutis sāpju lēkmes krūtīs, aizdusu, neizskaidrojamu nogurumu. Turklāt sāpes krūtīs nepierimst, pat ja mierīgi paguļ. Ir aplam no šīm sajūtām atgaiņāties, jo tās ir brīdinājums.
Ja sāpes kļūst stiprākas, atstarojas mugurā, žoklī, kreisajā, bet reizēm arī labajā rokā un pat kuņģī un klāt pie visa parādās vemšana, netērējiet velti laiku, mēģinot atcerēties, ko gan tik sliktu esat apēdis, bet tūdaļ pat sauciet neatliekamo palīdzību. Visi šie simptomi var būt saistīti ar infarkta attīstību, kad palīdzība nepieciešama steidzami.
Lieti zināt, ka piektajai daļai slimnieku ir tā sauktais mēmais infarkts, proti, kad pilna simptomu komplekta vietā ir tikai lielāka vai mazāka diskomforta sajūta krūtīs.
Toties elektrokardiogramma pārliecinoši uzrāda: infarkts, bīstams dzīvībai! Tāpēc, ja krūts apvidū radušās pat šķietami nenozīmīgas nepatīkamas sajūtas, pieaugušam, bet jo īpaši gados vecākam cilvēkam jāuzdod sev tikai viens vienīgs jautājums – vai nevarētu būt vainojama sirds? Un obligāti jādodas pie ārsta.
Dienasvidus pārtraukums
Tā tas iegājies, ka lielākoties dārziņos rosās gados vecāki cilvēki, taču tieši viņi nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt sava organisma iespēju robežas.
* Nekad iepriekš nekaliet kādus obligāti īstenojamus plānus, necentieties par katru cenu visu padarīt labāk par kaimiņu. Visi darbi tāpat nekad netiks padarīti, tāpēc lieki uzkraut sev plecos arī konkrētus uzdevumus.
* Rušinieties pa dārzu nesteidzīgi, lēnām, ik pēc 20–30 minūtēm rīkojot pārtraukumu (bet ne pīppauzi!).
* Nekad nestrādājiet, ja laukā ir ļoti karsts.
* Pat ja sirds nekādas bažas neizraisa, pēc smagas darbadienas nevajadzētu ar joni mesties vēsā upītē vai ezerā atveldzēties. Labāk vispirms nedaudz pabradāt, tad noskalot rokas un plecus un tikai pēc tam iegremdēties ūdenī.
Nevelciet laiku garumā, sauciet ārstu!
Ārsti infarkta slimniekus iedala trīs grupās: tajos, kas meklē palīdzību tūlīt (4 stundu laikā no lēkmes sākuma), tajos, kas kavējas meklēt ārsta palīdzību (12 stundas), un tajos, kas novēlojuši (kopš lēkmes sākuma pagājušas vairāk nekā 12 stundas).
Saprotams, arī nāves gadījumi šajās grupās ir tieši proporcionāli aizkavēšanās laikam. Mediķiem ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēks, jūtoties nelāgi, tomēr dodas uz darbu vai, nolēmis patrenēt muskuļus, kas negaidīti kļuvuši cieti kā akmens, ņem rokā hanteles…
Infarkts tiešām var noritēt gandrīz bez jebkādiem simptomiem, taču tā mēdz būt samērā reti, tāpēc ir jūtams lielāks vai mazāks diskomforts.
Savukārt tipiskie simptomi ir šādi:
* spēcīgas spiedošas sāpes aiz krūškaula, sirds it kā sažņaugta spīlēs;
* sāpes krūškurvī, spēcīgākas labajā pusē, atstaro rokā, kaklā, mugurā un lāpstiņās;
* auksti sviedri uz pieres un virslūpas;
* bālums, reizēm stipri izmainījusies sejas izteiksme;
* apgrūtināta elpošana, nespēks, gribas apsēsties vai pagulēt;
* reizēm asinsrites traucējumu rezultātā var iestāties samaņas zudums;
* paniskas bailes no nāves.
Kardiologu ieteikumi ir nešaubīgi: pat ja cilvēks tikai domā, ka viņam varētu būt infarkts, tik un tā nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība.
PAR INSULTA SIMPTOMIEM LASI NĀKAMAJĀ LAPĀ!