Minimālais sēklu skaits un dīgtspēja Labāko tomātu, gurķu, ķirbju šķirņu sēklas ir dārgas, tādēļ, lai padarītu vienas paciņas cenu kaut cik pieejamu, paciņā mēdz ielikt 3, 5 vai 10 sēklas.
Kaut gan Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori kontrolē sēklu kvalitāti un seko tam, lai netiktu tirgotas sēklas ar nepietiekami augstu dīgtspēju, izsējot tikai dažas sēklas, audzētājs var piedzīvot vilšanos. Ja analīze uzrāda partijai dīgtspēju 97%, tas nozīmē, ka no 1000 sēklām vismaz 30 var būt nedīgstošas.
Sagatavots pēc Mārītes Gailītes, Ivetas Bērziņa un Māra Narvila grāmatas “Dārza darbi gadalaikos”
Saiņojot pa 5 sēklām, var gadīties, ka vairākas vai pat visas nedīgstošas sēklas iekrīt vienā paciņā. Tādēļ, lai iegūtu labu rezultātu, jāsēj iespē jami vairāk vienas šķirnes sēklu.
Ja pašiem tik daudz nevajag, dēstu vai pat sējeņu pārpalikumu var uzdāvināt kaimiņiem vai apmainīties ar tiem. Ja tomēr kolekcionāra sirds kāro pēc vairākām šķirnēm, dēs tus labāk pirkt dēstu audzētavās. Kā noteikt sēklu dīgtspēju? Daudzi aizraujas ar sēklu audzēšanu.
Šādu sēklu krājumi mājās var būt samērā lieli, bet kvalitāte — nezināma. Lai noteiktu sēklu dīgtspēju, kastītē vai lēzenā traukā, kas ir piepildīts ar kūdras substrātu, atsevišķi iesēj noteiktu skaitu katras partijas sēklu, piemēram, 20 vai 30 (labāk 100).
Foto – Pixabay
Sējumu aplaista, apsedz ar plēvi un novieto siltā vietā. Parādoties asniem, saskaita sadīgušās sēklas un aprēķina dīgtspēju procentos. Pirkto sēklu atlikumi parasti ir tik niecīgi, ka šāda dīgt spējas noteikšana nav iespējama. Tādēļ jācenšas nopirktās sēklas neuzglabāt pārāk ilgi (vairākus gadus).
Vecās brīvās apputes šķirnes vai hibrīdi? Divdesmitajā gadsimtā gan dārzeņkopības, gan dārzeņu selekcijas attīstība strauji paātrinājās.
Ja līdz 20. gadsimta vidum galvenokārt tika audzētas brīvās apputes šķirnes, ģenētikas atklājumi deva iespēju izmantot zinātnisku pieeju šķirņu veidošanai un pēc Otrā pasaules kara parādījās pirmie hibrīdi, kuru viendabība, ražas potenciāls un slimību izturība bija nesalīdzināmi augstāka par brīvās apputes šķirnēm.
Latvijā hibrīdās šķirnes parādījās jau pērnā gadsimta septiņdesmitajos gados vispirms siltumnīcu gurķiem un tomātiem, bet jau deviņdesmito gadu beigās tās izmantoja visi komerciālie galviņkāpostu, burkānu un galda biešu audzētāji. Vieni no pēdējiem uz hibrīdiem pārgāja (šis process vēl nav noslēdzies) sīpolu audzētāji.
Jāatzīst, ka hibrīdu sēklas ir krietni dārgākas par brīvās apputes šķirņu sēklām. Šķirnes viendabība un stabilitāte ir vieni no galvenajiem kritērijiem, kas tiek izvirzīti šķirņu reģistrācijas procesā jebkuras valsts šķirņu katalogā. Vecajām šķirnēm šī atlase tika veikta gadu desmitiem, tādēļ pašlaik tās ir gana stabilas. Šo stabilo šķirņu pavairošana prasa tikai akurātu darbu, bet salīdzinājumā ar hibrīdiem ir ļoti lēta.
Tādējādi arī sēklas ir iespējams piedāvāt par pieejamu cenu. Jāņem vērā, ka vecās, pārbaudītās vērtības savā laikā tika audzētas tirgus preces iegūšanai, tomēr pašlaik atpaliek no modernām šķirnēm.
Daudzas vecās šķirnes ir gana labas, lai nodrošinātu ģimeni ar pārtiku, bet nepietiekami labas, lai audzētu ražu tirgum. Pirms pirkt sēklas, jāizlemj, ko un cik daudz gribam audzēt tieši šogad. Ļoti bieži amatieri audzē vienu vai otru kultūr augu (bietes, burkānus, galviņ kāpostus) ieraduma pēc, kaut gan šos dārzeņus lētāk nopirkt veikalā un tāpat bieži vien nav kur tos uzglabāt pilsētas dzīvoklī.
Savukārt lauciniekiem var būt izdevīgāk un ērtāk izaudzēt visu nepieciešamo pašiem un ielikt pagrabā. Ja ģimene ir iecienījusi kādus noteiktus dārzeņus, protams, tos ir vērts audzēt pašiem.
Pašu audzētie agrie dārzeņi noteikti noderēs jaunajām māmiņām vai vecmāmiņām, kuras pavada vasaru dārzā ar maziem bērniem. Nepieciešamo augu sarakstu vajadzētu uzrakstīt uz papīra, norādot arī plānoto augu skaitu vai atvēlēto platību. Svarīgi atcerēties, kuras šķirnes pērn patika, kuras pievīla. It sevišķi tas attiecas uz tomātiem, gurķiem un paprikām.
Vislabāk ir saglabāt tukšās paciņas līdz nākamajai sezonai, lai atcerētos dažkārt visai sarežģītus šķirņu nosaukumus. Visi sēklu tirgotāji ir saskārušies ar pircējiem, kuri prasa to pašu, ko pirku pērn, ļoti labs bija. Pircēju ir daudz, un arī pārdevējs nespēj atcerēties, ko katrs no tiem pirka pirms gada.
Kā pareizi izvēlēties šķirnes, lasi nākamajā lapā!