Aizveriet acis un iztēloties paši savas bēres. Jā, tas nav īpaši patīkami un zināmā mērā pat šausminoši. Bet tomēr pamēģiniet. Tagad padomājiet par to, ko par jums varētu sacīt visi cilvēki, kas atnākuši no jums atvadīties. Bet kā jūs patiesībā vēlētos pavadīt savu dzīvi? Tā kā tā rit pašlaik? Vai arī jums ir kāda līdz šim nepiepildīta vēlēšanās?
Cilvēki mirst ar dažnedažādām nožēlām. Pirms nāves daudzi atskatās uz noieto ceļu. Par ko nožēlo cilvēki, kas atrodas uz pēdējās robežas?
1. Es pārāk stipri pārdzīvoju par citu viedokli par sevi
Patiesībā apkārtējie ne tik bieži domā par jums. Viņus vairāk nodarbina pašu problēmas. Un vēl retāk cilvēki domā par jums kaut ko sliktu. Tad kāpēc nepārtraukt raizēties par svešu viedokli?
2. Es varēju sasniegt vairāk
Jā, jūs, iespējams, nedabūjāt Oskara prēmiju un nekļuvāt par starpkontinentālas korporācijas vadītāju. Taču jums ir sasniegumi, kas svarīgi jums un jūsu tuviniekiem. Un tas ir svarīgi.
3. Žēl, es toreiz nepateicu par savām jūtām
Iespējams, ka jūs patiešām pieļāvāt kļūdu, atveroties neīstajam cilvēkam. Taču nospiedošā sajūta, ka neesat izpaudis savas jūtas, kam vēlējāties, vairs netraucēs jums dzīvot.
4. Es pārāk bieži gāju apkārtējo pavadā
Izpildot visus rīkojumus un sekojot padomiem un norādījumiem, jūs kļūsiet par “ērtu” cilvēku, par to, ko “gribas turēt pa rokai”. Jā, citiem cilvēkiem vajag palīdzēt. Taču to darīt nevajag par personīgās laimes cenu.
5.Es varēju sekot savam sapnim
Jā, laba alga, stabilitāte un pastāvīgums pastāvīgi pievelk. Taču no kā jums nāksies atteikties mierīgas dzīves labad?
6. Es gribētu, lai mūsu pēdējā saruna būtu citāda
Dzīve ir pārāk īsa un neprognozējam. Un neviens no mums nevar zināt, kad notiks pēdējā saruna ar tiem, ko mēs mīlam.
7. Žēl, ka ne viss iecerētais izdevās. Lai vismaz mani bērni kļūt par tiem, par ko paši vēlas
Vecāki un bērni ne vienmēr nonāk pie kompromisa pat tad, ja pieņem ļoti svarīgus lēmumus. Un tomēr mīlestība un savstarpēja sapratne ir svarīgāka par dažādu vērtību sistēmu sadursmi.
8. Vajadzēja vairāk dzīvot šodienai
Izpratne par to, ka neviens nav mūžīgs, parasti nāk ar gadiem, kad bērni pieaug, bet paša dzīve sāk šķist slīdoša starp pirkstiem. Laiks – tas dārgums. Netērējiet to pa tukšo.
9. Man vajadzēja mazāk strādāt
Daudzi cilvēki nožēlo, ka savulaik neatpūtās tik daudz un tā, kā paši to gribēja. Vienkārši atcerieties, ka finansiālā labklājība un karjeras sasniegumi ne vienmēr nozīmē pilnvērtīgu dzīvi.
10. Vajadzēja vairāk ceļot
Apskatīt pasauli ir daudzu cilvēku sapnis. Taču tas bieži paliek nepiepildīts. Atstāt visu un aizbraukt traucē darbs, bērni, finanšu trūkums. Taču, kad pienāk laiks, saproti, ka visi šie iemesli patiesībā nav tik nozīmīgi.
11. Man vajadzēja vairāk uzticēties savai intuīcijai
Patstāvīgi pieņemti lēmumi, pārliecība par savu taisnību sniedz mums dzīves prieku. Ja cilvēks rīkojas pretēji savai intuīcijai, viņš izjūt tikai aizvainojumu un rūgtumu.
12. Man vajadzēja vairāk rūpēties par sevi
Problēmas ar veselību, priekšlaicīgas novecošanās pazīmes sniedz cilvēkam iemeslu aizdomāties par viņa dzīvesveidu. Un tad atnāk domas, kas veselīga ēšana, nodarbošanās ar sportu un mazāka pakļautība stresam būtu nākusi par labu.
13. Vajadzēja būt drosmīgam, riskēt
Katrs saprot risku savādāk, ikvienam ir sava komforta zona. Taču daudzi dzīves beigās nožēlo, ka neizmantoja izdevības, ko deva dzīve, un palaida garām aizraujošus piedzīvojumus.
14. Man bija pārāk maz laika
Ar vecumu sāk šķist, ka laiks sāk skriet ātrāk. Atcerieties, cik ilgas bērnībā likās vasaras brīvdienas un cik ātri “palidoja” siltie mēneši, kad mēs kļuvām pieauguši. Un – ja laiks sāk ritēt ātrāk, droši vien nepieciešams vienkārši pacensties paspēt pēc iespējas vairāk.
15. Es būtu vēlējies tik stipri nepārdzīvot par daudzām lietām
Ja jūs kādreiz esat rakstījuši dienasgrāmatu, jūs varat to atvērt un izlasīt. Un būsiet pārsteigti, ka daudzas lietas, par kurām jūs tik stipri pārdzīvojāt agrāk, patiesībā nav tik katastrofālas.
16. Vajadzēja vairāk cienīt apkārtējos
Mēs ne vienmēr ar skaidru prātu, bez emocijām varam novērtēt citu cilvēku rīcību. Bet daudzi mūsu lokā patiešām ir pelnījuši patiesu uzmanību un cieņu.
17. Žēl, ka es nepavadīju vairāk laika ar ģimeni
Daļa cilvēku burtiski dzīvo darbā, vairāki kaut kādu iemeslu dēļ ilgi neuzturas kopā ar tuviniekiem. Dažkārt būt kopā traucē aizvainojumi, kuri šķir tuviniekus. Un dažkārt cilvēkam vajag novecot tālu no ģimenes, lai saprastu, ka prioritātes savā dzīvē viņš ir salicis nepareizi.
18. Žēl, ka es biju tik nopietns
Dzīve ir jautrāka, kad proti pasmieties par sevi.
19. Es varēju izdarīt vairāk citiem cilvēkiem
Kad palīdzi apkārtējiem, dzīve iegūst jēgu.
20. Es varēju būt laimīgāks
Patiesībā laime ir stāvoklis, ko var kontrolēt. Tas nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem. Žēl, ka daudzi cilvēki to saprot un sāk nožēlot par zaudētajām iespējām tikai tad, kad ir jau par vēlu.
Avots: “you-journal.ru”