Visbiežāk narkologu palīdzība pārtraukt ilgstošu dzeršanas kaiti tiek meklēta trīs standarta situācijās. Attiecīgi arī pacienti iedalāmi trīs grupās, kuras apvieno kopīgas alkoholisma simptomu izpausmes.
1. grupa
Tie ir cilvēki, kas spējīgi ilgāku laiku (no mēneša līdz pat gadam) atturēties no alkohola. Taču, ja dzeršanas kaite sākusies, paši to pārtraukt nav spējīgi. Nesalāpot paģiras, viņi jūt mežonīgas fiziskas un morālas mokas. “Ir tā, ka sirds vai stājas,” šīs sajūtas mēdz raksturot dzērāji ar stāžu.
2. grupa
Otrajai grupai piederīgajiem ir tādas pašas grūtības kā pirmās grupas pārstāvjiem, taču šie zaļā pūķa upuri vairs necer, ka būs spējīgi paši kontrolēt savu atturību nākotnē. Viņi paši to raksturo īsi un trāpīgi: “Nejūtu bremzes!” Dažas dienas pēc dzeršanas kaites kupēšanas daudzi atkarīgie atkal meklē narkologa palīdzību, lai viņus iekodētu vai iešūtu ampulu.
3. grupa
Pie trešās kategorijas lielākoties pieder turīgi ļaudis, kas nedomā atmest dzeršanu. Nepārtrauktā kaifa stāvoklis viņus pilnībā apmierina, un tas viņiem nerada ne morālas, ne arī materiālas problēmas.
Narkologa palīdzību viņi meklē tikai viena iemesla dēļ, un tās ir bažas par savu fizisko veselību, kurai regulāra spirtoto dzērienu lietošana nenoliedzami nodara kaitējumu. Veikuši “plānoto” organisma attīrīšanu un kādu laiciņu atpūtušies, viņi atkal pievēršas glāzītei. Un tā vairākas reizes gadā.
Starp citu, pieredzējuši narkologi neiesaka kodēties uz gadu. Ja jau likt punktu, tad uz visiem laikiem. Pacients, kas gadu atturējies no alkohola, ieslīgst eiforijā. Viņam šķiet, ka nu jau gan viņš pats spēs sevi kontrolēt. Taču tā ir ilūzija. Pacietīgi sagaidījis kodēšanās gadadienu, jaunradītais atturībnieks paceļ glāzīti, un… viss sākas no gala.