Foto – Pixabay
Senatnē ļaudis bija pārliecināti, ka ikvienam cilvēkam ir noteikts savs laiks, kad viņš atnāk pasaulē un kad aiziet. Viens datums ved aiz sevis otru. Tāpēc nav brīnums, ka pret tik svarīgu notikumu, kāda ir dzimšanas diena, izturējās ļoti nopietni – uzskatīja, ka tas, kā cilvēks šajā dienā uzvedas, formē viņa drīves nākamā gada ritmus.
Saistībā ar to pastāvēja daudz dažādu ticējumu un pazīmju, no kuriem liela daļa savu aktualitāti nav zaudējuši arī mūsdienās.
Dzimšanas dienu nedrīkst svinēt pirms vai pēc konkrētā datuma.
Izlaist patieso dzimšanas dienas datumu uzskatīja par sliktu zīmi.
Šajā dienā pie cilvēka atnākot eņģeļi un mirušo radinieku gari, tāpēc pie svinību galda jubilāram vēl veselību, laimi, labklājību, jo eņģeļi un senču gari šos vēlējumus dzird un gaviļnieka nākamajā dzīves gadā centīsies tos piepildīt. Ja augstākajiem spēkiem nekas netiek prasīts, bez viņu atbalsta dzīve būs pelēka, garlaicīga un neveiksmīga.
Uzskata, ka priekšlaikus izteikti apsveikumi var izraisīt nelaimes, jo pirms dzimšanas dienas cilvēka organisms it kā izslimo – sagatavojas pārskaņoties nākamā dzīves gada ritmiem un iespēju robežās attīrās no gada laikā uzkrātajiem sārņiem.
Dažādi cilvēki šo procesu pārcieš atšķirīgi, taču nav neviena, kurš justos īpaši labi. Apsveikt cilvēku dzimšanas dienā pirms laika nozīmē izsist viņu no organismā notiekošās pārorientēšanās. Vēl šajā laikā cilvēku ir viegli noskaust.
Kā pavadīsi dzimšanas dienu, tāds būs nākamais gads.
Šim ticējumam ir kāds ļoti nepatīkams papildinājums: ja dzimšanas dienā cilvēks saslimst, viņš slimo visu gadu. Arī šis ticējums saistīts ar organisma darbības pārorientēšanos dzimšanas dienā. Tiesa, tā tas nenotiek gluži ar visiem, bet 8 no 10 gadījumiem ticējums piepildās.
Saslimt dzimšanas dienā, kad organisms sāk atdzīvoties pēc pārorientēšanās uz jauniem dzīves ritmiem, liecina par tā novājināšanos un nopietnām iekšējām problēmām. Tāpēc, ja cilvēks savā dzimšanas dienā saslimst, viņš ir slimīgs visu gadu līdz nākamajai dzimšanas dienai.
Ja jubilārs dzimšanas dienā ir mundrs un jautrs, organisms uz jauniem ritmiem ir pārgājis bez problēmām, un tātad priekšā stāvošais gads būs labs vai pat ļoti labs.
Ja dzimšanas diena iekrīt sestdienā, daudz viesu neaicina.
Šis ticējums saistīts ar to mistiku, kas apvij sestdienu. Šī diena atrodas Saturna aizbildniecībā un ir domāta garīgam darbam pašam ar sevi.
Nepareizi nodzīvot sestdienu nozīmē samazināt savus bioritmus, kas jau pats par sevi ir nepatīkami, jo liek organismam pārpūlēties. Bet dzimšanas dienā samazināt bioritmus nozīmē samazināt tos visam nākamajam dzīves gadam, un tas jau ir divkārt nepatīkami. Šāda organisma pārpūle var novest pie tā, ka visu gadu cilvēks jutīs spēku trūkumu, nepārtrauktu nogurumu vai pat ieslīgs depresijā.
Daudz viesu neaicina, ja vīrietim atzīmē 40., sievietei – 53., bet bērnam 13. dzimšanas dienu.
Šīs gadskārtas cilvēka dzīvē tiek uzskatītas par izšķirīgām un savā ziņā arī bīstamām.
Zināms, ka bērna 13., vīrieša 40. un sievietes 53. dzīves gads maina viņu dzīves ritmu. Bīstami ir tas, ka šajā laikposmā cilvēku var viegli noskaust vai samaitāt. Sevišķi viegli to izdarīt dzimšanas dienā, kad viņa bioritmi pārskaņojas. Tāpēc arī uz minēto dzimšanas dienu senāk nekad neaicināja daudz viesu, bet atzīmēja šaurā tuvu un mīļu cilvēku lokā.
Dzimšanas dienā jubilārs nedrīkst pārēsties un piedzerties.
Pretējā gadījumā visu nākamo savas dzīves gadu viņš būs nervozs un neveiksmīgs.
Uz dzimšanas dienu neaicina cilvēkus, kam ir ļauna acs.
Ja nu tomēr no šādas tikšanās izvairīties nav iespējams, jādara viss, lai aizsargātos no šā cilvēka ietekmes. Galvenais – pārējie viesi nedrīkst vēlēt jubilāram visādus labumus un panākumus, tā vietā viņiem jāuzskaita visas iespējamās likstas, kurām nākamajā dzīves gadā vajadzētu gaviļnieka mājai paiet garām.
Nekad viesos neaicina 9, 18, 21, 50, 99 un 100 cilvēku.
Katrs no šiem skaitļiem saīsina jubilāra mūžu, jo tiem piemīt mistisks spēks mainīt cilvēka dzīvi. Lai izmaiņas būtu labvēlīgas, uz tiem jāprot maģiski iedarboties. Pretējā gadījumā pie kopīgā galda ar šādu viesu skaitu jubilārs apēdīs un izdzers visu savu veiksmi.
Ja uz svinību galda tiek liktas sveces, jāraugās, lai to skaits nebūtu 3, 9, 12 vai 18.
Tomēr vislabāk – dzimšanas dienā vispār neizmantot sveces.
Ja nu tās izmanto, tad nekādā gadījumā melnas – tās pievilks mājai nelaimi. Mistikā melnas sveces izmanto ļaunām burvestībām vai arī lai ļauno burvestību aizsūtītu atpakaļ tam, kurš to piebūris. Tā kā gaviļnieka organisms ir ļoti jutīgs pret bioenerģētisko iedarbību, šīs sveces jau pašas par sevi var noskaust viņa turpmāko likteni.
Dzimšanas dienas galdā neliek rūgtus ēdienus.
To nedara tādēļ, lai viss nākamais dzīves gads jubilāram nebūtu rūgts. Šis ticējums pieder tā sauktajai simpātiskajai maģijai, kad viens notikums tiek izsaukts, pievelkot citu notikumu ar līdzīgu enerģiju (viena notikuma simpātijām pret citu notikumu).
Toties nevajag galdam žēlot saldumus, lai saskaņā ar maģiskajām receptēm viss nākamais gads būtu salds.
Ja dzimšanas dienā sāk kaukt suns, pat, dziedot līdzi viesiem, dzīvnieks sauc pēc jubilāra nāves.
Lai cik amizanta arī būtu suņa līdzdziedāšana, lai nenotiktu nelaime, to labāk tūlīt pat pārtraukt.
Dzimšanas dienā jubilāram nedrīkst ne aizdot, ne arī no viņa aizņemties naudu.
Šis ticējums ir cieši saistīts ar parunu: svešu ņem, savu atdod. Ar to domāta labklājība.
Viesību laikā saplēstos traukus izmet tikai tad, kad izgājis pēdējais ciemiņš.
Ja svinību laikā tiek saplēsts kāds trauks, izbērts sāls vai izliets ūdens, tas nozīmē, ka kāds no viesiem atnesis sev līdzi nelaimi. Saplēstais trauks jāizmet tikai pēc visu viesu aiziešanas, turklāt tas jādara tūlīt pat, lai kopā ar viņiem no mājas aizietu arī nepatikšanas, ko tie atnesuši.
Dzimšanas dienā gaviļnieks nedrīkst divas reizes pārģērbties.
To uzskata par sliktu zīmi. Kad parasti jubilārs spiests to darīt? Tad, ja viņa apģērbs tiek ar kaut ko nosmērēts. Bet tas liecina, ka jaundzimušajam aurā ienākusi negatīva enerģija, kas pievelk apģērbam netīrumus. Saprotams, ka negatīvās enerģijas piesaistīšanās dzimšanas dienā neko labu nesola.
Tādēļ, lai izvairītos no visa nepatīkamā, trīsreiz jāpārspļauj pār kreiso plecu, sakot: “Ne uz labu, ne ļaunu.”
Ja dzimšanas dienas svinības tiek rīkotas ārpus mājas, kādā kafejnīcā vai restorānā, jāpainteresējas, vai pirms tam tur nav noticis bēru mielasts.
Ja ir, tad šo vietu labāk neizraudzīties un pameklēt kādu citu.
Ja viesi slavē jubilāram piemītošas acīm redzamas īpašības vai viņa māju (skaistumu, veselību, labklājību utt.), tiek pārslavēta veiksme.
Kad viesi ņemas jubilāru slavēt, pat ja viņu vārdi neskan no sirds, bet teikti, lai izpatiktu, rodas iespaids, ka gaviļniekam viss jau ir un viņam nekas vairs nav vajadzīgs. Tieši tā viesu vārdus uztver dzimšanas dienā klātesošie augstākie spēki. Tāpēc visi šie komplimenti turpmāko jubilāra veiksmi nogriež jau pašā saknē. Lai tas nenotiktu, trīs reizes jāpārspļauj pār kreiso plecu. Vai arī, skatoties glaimotājam mugurā, domās pateikt: “Tu ņem savu, atstāj man manu!”
Ir dāvanas, kuras, kā vēsta ticējumi, jubilāram nes nelaimi.
Šo dāvanu klāstā ir ziepes, šampūns un citi mazgāšanas līdzekļi, kabatlakatiņi (asaras), lakats (nodevība), naži un citi asi priekšmeti (ķildas), dzelteni ziedi (meli un nodevība).
Lai no visām nelaimēm, ko dāvana var sagādāt, izvairītos, pretī jādod simboliska samaksa – nepāra skaits monētu. Parasti mēdz dot vienu monētiņu. Paša pirktām lietām šādu īpašību nav.
Dāvanas no rokas rokā neņem.
Tas saistīts ar to, ka dāvanas ir ļoti viegli noburt. Ja buršanu nav izdarījis augstas klases meistars, no tās var ļoti viegli atbrīvoties.
Dāvana, kas jubilāram tiek nodota no rokas rokā, gaviļnieka dzīvi sāk ietekmēt brīdī, kad viņš to paņem rokās. Lai izvairītos no apvārdojuma iedarbības, dāvanām ierāda speciālu galdiņu, bet, paņemot to, vispirms domās jāpārmet krusts.
Vāzē nekad neliek pāra skaitu ziedu.
Pāra skaits ir saistīts ar bērēm un nozīmē, ka mirušajam tiek vēlēta laime un labklājība viņpasaulē. Dzīvajiem ir jāapgūst pieredze, jāveido liktenis, jācenšas pārvarēt visas grūtības un šķēršļus, kas ir šajā ceļā. To visu izsaka arī ziedu nepāra skaits.