Foto – Pixabay
Trauslo cerību, ka nesenā krīze pārdzīvota un nu sākam pamazām rāpties laukā no bedres, atkal sāk nomākt jaunas nelāgas vēstis, ka pasaulē lietas nemaz neiet tik gludi, kā cerēts, ka pirmajai krīzei var sekot nākamais vilnis… Un, tā kā visi esam “vienā laivā”, tas stiprāk vai vājāk velsies pār visu galvām.
Protams, šādas ziņas tikai nomāc, krūtīs iezogas nepatīkamas trauksmes sajūtas, un aktuāls kļūst jautājums: kā tas skars tieši mani? Psihologi ir izstrādājuši speciālu “pretkrīzes” programmu, kas var palīdzēt atrast sevī spēkus šos grūtos laikus pārdzīvot un neļauties iespējamai depresijai.
1. Nevajag steigties
Kad dzīvē iestājas melnā svītra, automātiski nostrādā pašsaglabāšanās instinkts: gribas steidzami kaut kur skriet, kaut ko labot… Parasti visi lēmumi, kas tiek pieņemti šādā situācijā, izrādās bezjēdzīgi, bet rīcība – bez rezultāta. Daudzkārt prātīgāk ir maksimāli nomierināties, apkopot visus esošos faktus, izsvērt tos vēsu prātu, obligāti ieklausīties savā iekšējā balsī un tikai tad pieņemt izsvērtu lēmumu.
2. Jānomierinās
Mainīt savu attieksmi pret situāciju, kā arī sadzirdēt pašam sevi palīdz meditācija. Daudz laika un spēku tā neprasa – ne vairāk kā 15–20 minūtes.
Ērti jāapsēžas, brīdi jāseko, lai elpa būtu vienmērīga, un jākoncentrējas uz tagadni. Lai domas un emocijas nāk un iet. Jācenšas arvien vairāk atslābināties un atbrīvoties no sasprindzinājuma. Tā, pakāpeniski iemācoties ieklausīties savā iekšējā balsī un saprast savas izjūtas, cilvēks kļūst ne tikai mierīgāks, bet arī sāk labāk izprast un novērtēt apkārt notiekošo.
3. Neskumstiet
Krīzes brīžos cilvēkam ir nosliece noslēgties sevī, neiet laukā no mājas, norobežoties no visiem un tikai ļauties savām negatīvajām domām. Tas ir galīgi aplam. Ir jāpievērš uzmanība visam, kas notiek līdzās.
Nekas daudz jau nav vajadzīgs. Piemēram, var aiziet apraudzīt vientuļu radinieku un nedaudz piepalīdzēt viņam mājas darbos. Var satikties ar kādu labu draugu vai draudzeni un patērgāt par dažādiem niekiem… Lai cik dīvaini tas šķiet, arī šādas šķietami nenozīmīgas komunicēšanās palīdz rast izeju no grūtās situācijas.
Psihologi jau sen noskaidrojuši, ka lielāku gandarījumu cilvēks gūst, kad kaut ko patīkamu izdara kādam citam. Tādējādi, sagādājot kādam prieku, cilvēks ceļ savu pašvērtību un arī pārstāj justies vientuļš.
4. Nevajag kautrēties
Piemēram, pašam no savām bailēm, kas, būtiski mainoties apstākļiem, patiesībā ir pilnīgi dabiska reakcija. Par šīm lietām – atklāti un bez izlikšanās – noteikti der parunāt ar draugiem vai kolēģiem. Pēc tam noteikti kļūs vieglāk, jo izrādīsies, ka savos pārdzīvojumos neesat viens un, iespējams, kādam ir vēl smagāk. Bet kad smagums izrunāts, tas vairs nešķiet tik nospiedošs.
5. Atzīstieties pats sev
Pastāstiet sev, no kā tieši baidāties. Kad baiļu būtība būs izprasta, ar izbrīnu nāksies konstatēt, ka, pirmkārt, velns nemaz nav tik melns, kā to mālē, proti, situācija nemaz tik totāli bezcerīga nav. Otrkārt, kad ienaidnieks zināms, ir daudz vieglāk izdomāt, kā pret viņu vērsties.
6. Sekojiet uzturam
Ēdienkartē obligāti jāiekļauj augļi un dārzeņi, tāpat noteikti jādzer ūdens. Jāseko, lai kuņģis strādātu normāli un regulāri izietu vēders. Kā minēts ājurvēdā, regulāra organisma attīrīšanās padara gaišāku prātu un atbrīvo no sliktām emocijām.
7. Vairāk smieklu
Smiekli ne tikai pagarina mūžu, bet arī atbrīvo endorfīnus – laimes hormonus, kas palīdz tikt galā ar neapmierinātību un skumjām. Pat atceroties, cik sirsnīgi nesen smējāties par kādu trāpīgu joku, garastāvoklis noteikti uzlabosies. Bet, ja iemeslu pasmieties grūti atrast, der noskatīties kaut vai daudzkārt redzētu kinokomēdiju.
Britu psihologu pētījumi pierādījuši, ka pēc jautras un smieklīgas filmas cilvēka nomāktības līmenis samazinās vairākkārt. Vēl vairāk – jau doma vien, ka drīz nāksies izsmieties, visiem eksperimenta dalībniekiem būtiski uzlaboja garastāvokli.