
Foto – Pixabay
Autore: Irina Mladika
Mēs visi ceram, ka iztērētais tiks atmaksāts ar pateicību…
Ja jūs upurējat sevi, gribēsiet, lai kāds par šo upuri samaksā. Tāds ir dzīves likums. Un tad mēs dusmojamies uz saviem bērniem, jo esam ieguldījuši, esam viņiem daudz ko devuši, un gribam, lai viņi sniedz ko pretī.
Mēs gribam, lai tas, ko esam iztērējuši, atgrieztos pie mums ar pateicību, laimi, labklājību, sasniegumiem un tā tālāk. Un atkal – mēs nedodam bērniem brīvību, jo dažkārt viņi nespēj vai negrib mums izpatikt, dažkārt viņi nav mums pateicīgi, un tad viņi saka, ka viņi to nav prasījuši.
Bērns, piemēram, var nelūgt, lai mēs pagatavojam trīs ēdienus vakariņās, mēs to darām pēc paša vēlēšanās vai savas trauksmes dēļ.
Tāpēc adekvāta situācija ir tad, ja vecāks dara to, ko viņš var, ko viņš uzskata par piemērotu, ko izdarīt viņam ir resursi, un zina, kā šiem resursiem sekot līdzi. Ja viņam nepietiek resursu, viņš saka: “Šodien ne. Šodien es tev nelasīšu stāstu, es nevaru, es esmu noguris, man žēl.”
Bērns niķojas, raud, jūs viņam sakāt: “Jā, tu esi satraukts, protams, tev ir nepatīkami, bet es nevaru, man nav enerģijas.” Un tad bērns sastopas ar to, ka pasaule ne vienmēr dod viņam to, kas viņam vajadzīgs, viņš ir neapmierināts, bet māte ir blakus, viņa palīdz tev tikt cauri šai neapmierinātībai.
Mamma saka: “Nu jā, tu tagad mazliet raudāsi, tu būsi dusmīgs, ka es tev šodien nelasīšu pasaku, bet rīt es jutīšos labāk, un es tev to izlasīšu”. Bet, ja tu sāc lasīt pāri spēkiem, tu lasi noguris un dusmīgs, bērns to jūt, viņš sāk būt kaprīzs, un tu sāc uz viņu kliegt, domājot: “Es jau tā lasu par spīti nogurumam un viņš vēl kliedz.”
Tas noved pie tā saucamās sadistiskās pārspīlēšanas, kad kaut kur esat bijis mazohists, un vēlāk sadistiski pārspīlējat attiecībās ar bērnu.
Lai nekas tāds nenotiktu, atcerieties: laba mamma nav pārpūlējusies mamma, un tas noteikti nav sinonīms mammai, kas ir izdarījusi visu, ko bērns iekāro. Jo bērnam dažreiz ir nepieciešams atteikt.
LASIET ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Bērnībā – brālis un māsa kā suns ar kaķi. Vai vēlāk radīsies draudzība?
Jūtu līdzi! Seši jautājumi, kurus nedrīkst uzdod bezbērnu sievietei
Kāpēc krustmāte ir tik īpašs cilvēks bērna dzīvē un kā par tādu kļūt?