Kādu uzturrežīmu ievērot, lai izvairītos no kuņģa čūlas un gastrīta saasināšanās? Pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka čūlas slimības gadījumā diēta nebūt nav tik svarīga, ka daudz būtiskāk ir nenervozēt un iziet ārstēšanas kursu ar antibiotikām. Vai tiešām tā?
Daudzi gastroenterologi un dietologi XX gadsimta beigu posmā nāca pie atziņas, ka ļoti strikti diētas ierobežojumi čūlas slimības gadījumā nav attaisnojušies. Taču pareizs uzturs ir viens no svarīgākajiem kompleksās ārstēšanas komponentiem. Laikus sākta diēta dod ātru atvieglojumu un mazina sāpes. Vienlaikus obligāti jāparūpējas par garīgo līdzsvaru un jāatpūšas: stress patiešām neļauj čūlai sadzīt.
Ar ārstnieciskā uztura starpniecību var un vajag novērst čūlas slimības saasināšanos. Īpaši svarīgi diētu ievērot rudens un pavasara mēnešos. Ārstnieciskā uztura kursa ilgums – ne mazāk kā 3–4 nedēļas. Toties produktu ierobežojumi nav tik strikti, kā tas bija agrāk. Absolūti visiem ir aizliegta tikai melna kafija, rūgtā šokolāde, pipari un alkohols. Tāpat vēlams no ēdienkartes svītrot tos ēdienus, kas izraisa grēmas, sāpes vai citus kuņģa-zarnu trakta diskomforta simptomus. Pirmām kārtām uzturs nedrīkst kairināt kuņģi. Vēlams arī, lai tam piemistu apvelkoša iedarbība un tas būtu viegli sagremojams.
Ko uzturā drīkst lietot
No dzērieniem drīkst lietot vāju melno vai zaļo tēju, mežrozīšu novārījumu, tēju ar pienu vai saldo krējumu, vāju kakao, sulas – tikai no saldām ogām un augļiem. Ja ir paaugstināts kuņģa skābes līmenis, drīkst pat dzert ķiršu, ērkšķogu, plūmju, aveņu un aprikožu sulu, kas līdzīgās daļās atšķaidīta ar ūdeni.
Kuņģa sulas skābes līmeni pazemina pilnpiens, taču to var dzert tikai tad, ja organisms to panes: ir cilvēki, kam piens izraisa vēdera uzpūšanos un vēdera izejas traucējumus. Drīkst lietot arī ne pārāk skābu kefīru, rjaženku, jogurtus, rūgušpienu un krējumu.
Visnotaļ vērtīgi produkti ir arī biezpiens un siers. Tie ir viegli asimilējama olbaltuma, kalcija un B2 vitamīna avots. Var lietot liesu biezpienu, kas paredzēts bērnu uzturam, – to nereti pārdod jau saberztu. Šis biezpiens ir garšīgs un atšķirībā no treknā lauku biezpiena daudz vieglāk uzsūcas. Siers nedrīkst būt ass un sāļš.
No graudaugu produktiem kuņģa čūlas slimniekiem vispiemērotākie ir nedaudz apkaltusi (vakardienas) baltmaize, baltmaizes sausiņi, sausmaizītes. Droši var ēst vārītus makaronus un piena zupu ar nūdelēm. Bet visdziednieciskākā iedarbība čūlas slimības gadījumā ir auzu, mannas, rīsu un griķu biezputrai. Tās var vārīt gan pienā, gan ūdenī.
Pirmajam ēdienam ieteicamas uz putraimu vai jebkuru dārzeņu (izņemot kāpostu) bāzes vārītas biezeņzupas. Tām var pievienot pienu, saldo krējumu, olas, kviešu klijas ar augu eļļu vai svaigu sviestu.
Svarīgi čūlas slimniekiem ir arī gaļas un zivju ēdieni – tie dod organismam nepieciešamo olbaltumu, B grupas vitamīnus, dzelzi un citus vērtīgus mikroelementus. Gaļu un zivis gatavo tvaicētu kotlešu, suflē, biezeņa veidā vai arī izvāra gabalos. Putnu gaļa jāgatavo bez ādas. Drīkst ēst liesu liellopa gaļu, vistas, tītara un truša gaļu, liesas zivis.
Drīkst sevi palutināt ar šķēlīti liesa šķiņķa vai gabaliņu vārītās doktora vai piena desas. Olas ieteicams ēst vai nu mīksti vārītas, vai arī tvaikos gatavotas omletes veidā. Gadījumā, ja neveselas ir arī aknas, uzturā drīkst lietot tikai olas baltumu.
Augu eļļas ir bagātas ar vitamīnu E, kas aizsargā kuņģa šūnas no sālsskābes iedarbības. Nelielā daudzumā tās obligāti pievienojamas jau gatavam ēdienam. Tam, kuru no eļļām lietot, nav būtiskas atšķirības, taču par nedaudz veselīgākām tiek uzskatīta olīvu un kukurūzas eļļa. Pavisam nedaudz var ēst arī svaigu nesālītu sviestu.
Uzturam atļauto dārzeņu klāsts ir plašs: kartupeļi, burkāni, bietes, ziedkāposti, ķirbji un kabači, sīki sasmalcinātas dilles kā piedeva zupai. Augļi un ogas jāizvēlas tikai saldie. Praktiski bez ierobežojuma var ēst banānus – uzskata, ka tie veicina kuņģa čūlas un gļotādas erozijas ātrāku sadzīšanu.
Augļi un dārzeņi obligāti jānomizo, tiem jāizņem kauliņi un sēkliņas. Bet ābolus, piemēram, labāk ēst vārītus vai ceptus. Ēdienkartē jāiekļauj arī ķīseļi, kompoti, uzputeņi un želejas. No saldumiem atļauts ievārījums, zefīrs, pastila.
Laba profilaktiska iedarbība piemīt sārmainiem negāzētiem minerālūdeņiem. Ūdens jādzer lēnām, bez steigas un maziem malkiem. Parasti to lieto 1–1,5 stundas pirms ēšanas, bet grēmu gadījumā var dzert arī pēc ēšanas vai maltītes laikā. Ja kuņģa skābes līmenis ir pazemināts, ieteicams dzert siltu minerālūdeni stundu pirms ēšanas, bet, ja skābes līmenis ir paaugstināts, – 30–40 minūtes pēc maltītes. Kopējais ūdens daudzums dienā – 600–700 ml, kas jāsadala 4–8 reizēm.
Ko uzturā nedrīkst lietot
Aizliegti ir gaļas, zivju un koncentrēti sakņu buljoni – tie stimulē kuņģa sulas izdalīšanos. Nedrīkst ēst sēnes, treknu gaļu un zivis, kūpinājumus, cieti vārītas olas, sālījumus, marinējumus, sakņu, gaļas un zivju konservus, īpaši tomātu mērcē, pikantas garšvielas.
Kuņģim ir arī kaitīgi pīrādziņi un smalkmaizītes, šokolāde, rupjmaize, svaigi dārzeņi un augļi, skābas ogas, saldējums. Jāatsakās no baltajiem galviņkāpostiem, rāceņiem, rutkiem, skābenēm, spinātiem, sīpoliem, gurķiem.
No dzērieniem tabu ir alkoholam, kafijai, kvasam un visiem gāzētajiem dzērieniem. Nav vēlama zemeņu, greipfrūtu, apelsīnu, dzērveņu un vīnogu sula.
Uztura režīms
Reizēm tieši uztura režīmam ir noteicošā loma slimības saasinājuma nepieļaušanai. Sausa barība, ātras uzkodas, lieli pārtraukumi starp ēdienreizēm – tas viss paaugstina kuņģa sulas agresivitāti un novājina gļotādas aizsargfunkcijas. Kuņģim kaitē arī rupja un slikti sakošļāta barība.
Ir jāradinās ēst lēnām, rūpīgi sakošļājot katru kumosu, – jo ilgāk tas tiks mutē izgaršots, jo mazāk nopūlēties nāksies kuņģim. Svarīgi, lai ēdienreizes būtu regulāras, aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Jāēd bieži, bet nedaudz, un vēlams neieturēties pirms gulētiešanas.