Pasaulē jau sen psiholoģijas un psihoterapijas praksē tiek praktizēti dažādi elpošanas veidi. Pašas pirmās ziņas par elpošanu kā ārstniecības metodi rodamas aizvēsturiskos seno austrumu tautu un seno indiešu traktātos.
Mūsdienās elpošanas psihotehnoloģijas īpaši aktīvi sāka attīstīties XX gadsimta 70. gados rietumvalstīs. Te varētu pieminēt tādas metodes kā holotropā elpošana, rebefings, brīvā elpošana. Arī pie mums, bijušajā PSRS, elpošanas tehnikas tika izmantotas cilvēka organisma atveseļošanai.
Piemēram, diezgan plaši tika praktizēta elpošana pēc Buteiko metodes, Streļņikovas metodes. Taču laiks uz vietas nav stāvējis, un tagad jau izstrādātas pavisam jaunas elpošanas metodes, kas akumulējušas sevī pašu labāko iepriekšējo pieredzi un ļauj novērst nevēlamos blakusefektus.
Kādiem nolūkiem mūsdienās tiek izmantota elpošanas regulēšana? Atbildot īsi – dažādiem: organisma atveseļošanai, notievēšanai, pašattīstībai, psiholoģiska rakstura problēmu atrisināšanai, sevis pilnveidošanai. Apzināta elpošana palīdz radīt harmonisku saikni ar sociālo vidi, proti, palīdz atrast kopīgu valodu ar draugiem, bērniem, pretēja dzimuma pārstāvjiem.
Pamēģiniet pievērst uzmanību savai ierastajai ikdienas elpošanai. Ko dod tāda šķietami vienkārša, gluži automātiska darbība? Izrādās, ļoti daudz. Piemēram, lai ātrāk nomierinātos, atbrīvotos no emocionālas spriedzes, pilnīgi pietiek sākt elpot nedaudz lēnāk kā parasti.
Turklāt sekošana savai elpošanai palīdz koncentrēt apziņu un atbrīvot to nevajadzīgām domām, jo nav iespējams vērīgi sekot sava organisma darbībai un tajā pašā laikā domāt par kaut kādām citām lietām. Bet domas, kuras nemitīgi jaucas pa galvu, arī ir viens no galvenajiem daudzu problēmu cēloņiem, no kura vajag atbrīvoties.
Tāpēc elpošana te var lieti palīdzēt, un šajā gadījumā tās patiešām ir zāles, kas nav tālu jāmeklē. Vienīgais, kas tiek prasīts no cilvēka: sajust savu elpošanu un iemācīties to regulēt. Ieskatam dažas no elpošanas tehnikām.
Viļņveida elpošana
Kas ir tās būtība? Šajā elpošanas procesā piedalās ne tikai krūškurvja, bet arī vēdera preses muskuļi – ieelpojot muskuļu vilnis gar vēdera priekšējo sieniņu veļas no lejas uz augšu, bet izelpojot vēders tiek ierauts un it kā pielīp mugurkaulam, bet krūškurvis noslīd nedaudz uz leju.
Šāda elpošana, kas patiesībā nav uzskatāma par kādu īpašu tehniku, bet gan dabisku elpošanas veidu, mūsdienu cilvēks laika gaitā ir zaudējis.
Dabiskās elpošanas trūkums izraisa enerģijas apmaiņas traucējumus ar apkārtējo vidi, veido pasīvās zonas organismā un kā sekas – imūnsistēmas novājināšanos.
Praktizējot viļņveida elpošanu, aktīvā diafragmas un vēdera preses muskuļu kustība katras ieelpas–izelpas laikā veic iekšējo orgānu masāžu, aktivizējas visas šķidrumu saturošās organisma vides un notiek piesātināšanās ar enerģiju.
Dabiskais elpošanas veids spēj rosināt un aktivizēt organisma dabiskos pašregulācijas un pašatveseļošanās mehānismus. Šādi elpojot, pakāpeniski pazūd muskuļu bloki, izlīdzinās organisma enerģētiskais un psihiskais potenciāls.
Elpošana, aizturot elpu izelpā
Tas ir nākamais elpošanas veids, kas jūtami maina cilvēka pašsajūtu. Galvenais šajā metodē ir tas, lai brīvā un dziļā elpa nāktu no vēdera lejasdaļas. Jāelpo ciklveidīgi: ieelpa–izelpa un elpas aizturēšana.
Elpu jācenšas aizturēt, cik vien iespējams, nesagādājot, protams, sev diskomfortu. Pēc tam elpas aizturi lēnām pārtrauc, divas reizes ieelpo un izelpo, tad atkal elpu aiztur. Tālāk – pieaugošā kārtībā: trīs, četri, pieci ieelpu–izelpu cikli starp aizturēm.
Sevišķi labi šis elpošanas veids palīdz tiem, kam prāts un domas nepārtraukti aizņemtas ar dažādām problēmām, kuriem neatliek laika pievērst uzmanību sev un savai pašsajūtai. Ja šādam cilvēkam viņa dabisko enerģētisko plūsmu aktivizē strauji, viņš var pat zaudēt samaņu.
Elpojot pēc šīs metodes, tas nenotiek, jo, aizturot elpu, organismā tiek radīta stresa situācija, un, lai izdzīvotu, tas sāk aktivizēt šūnu piesātināšanas procesus.. Rezultātā – apziņa atgriežas šūnā.
Jebkura enerģētiskā procesa efektivitāte organismā pieaug vairākkārt, ja šo procesu regulē paša cilvēka elpošana. Tikai jāuzticas sev, savam ķermenim un elpošanai.