Melleņu lapiņas ir viena no gardākajām tējām – pēc garšas un aromāta atgādina svaigas ogas, mazliet saldena, bez ogu skābumiņa.
Starp citu, kaltētas mellenes tējā tik “ogainu” garšu nepiešķir!
Lapiņas jāvāc melleņu ziedēšanas laikā. Ogu laikā vākta tēja neizdodas tik piesātināta, kā izdodas no jaunajām lapiņām, bet “ieskatam” vari pamēģināt.
Melleņu lapiņas parasti vāc kopā ar zariņiem, lielāko daļu krūmiņa atstājot neskartu, zariņus sasien pušķīšos un liek kaltētos. Mellenes žūst labi un ātri, lapiņas kļūst brūngani zeltainas ar zaļganu nokrāsu. Žāvēšanas laikā lapas viegli fermentējas.
Izkaltušās lapiņas atdala no kātiņiem, to ir vienkārši izdarīt ar rokām, liek glabāties burkās vai trauciņos ar plakanu vāku. Arī kātiņus var izmantot, tikai tad jāsamaļ sīkāk.
Vāra kā parastu, labu tēju. Melleņu tēju nostādina 15 minūtes līdz 2 stundām, var uzliet vēlreiz, ja pirmais uzlējums ātri izdzerts.
Melleņu tēja labi sader ar neitrālas garšas zāļu tējām, bet tās aromāts zūd apvienojumā ar, piemēram, izteiktu upeņu vai aveņu garšu.
Melleņu tēja ir slavena ar spēju pazemināt cukura līmeni asinīs. Nāk par labu žultakmeņu un nierakmeņu slimniekiem, cistīta un uretrīta gadījumā.
Bet pats galvenais – tā ir ļoti garda tēja. Tā kā tās dziednieciskās īpašības nav spēcīgi izteiktas, to var baudīt vienkārši kā labu dzērienu!