Makšķernieki teiks: copei! Dārzkopji piebildīs, ka tās irdina augsni. Protams. Bet vēl? Izrādās, sliekas izmantojamas arī dziedniecībai.
Viduslaiku traktātos rodamas ziņas par šā visiem labi zināmā zemes tārpa dziednieciskajām īpašībām. Sliekas izmantotas hroniska bronhīta, astmas, dzeltenās kaites, baku, reimatisma, vīriešu impotences, kataraktas un pat glaukomas ārstēšanā.
Sliekas mēdz dēvēt arī par lietus tārpiem, jo lietainā laikā, lai nenoslīktu un neaizietu bojā, tās masveidā izlien no savām ejām. Tārpiem nav maņu orgānu, taču viss ķermenis noklāts ar jutīgām šūnām, pateicoties kurām tie reaģē uz zemes satricinājumiem un lietus izraisītām augsnes vibrācijām. Sliekām piemīt reģenerācijas spējas (galvas daļa atjaunojas,
zaudējot līdz pat 15 segmentu), un tās izstrādā biogēno kalcītu.
Indīgais mīlas laiks
Sliekas ir hermafrodīti. Jūnijā tās ierušina zemē kokonus ar olām. Turklāt šajā laikā tās kļūst indīgas: tārpu dzimumdziedzeros un asinīs (hemolimfā) parādās toksiskas vielas. Tieši šajā indīgajā periodā tārpi palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem atbrīvoties ne no vienas vien kaites. Slavenais XVIII gadsimta vācu ārsts Štāls rakstīja, ka “jūnijā pirms saullēkta un pēc lietus savākti, vīna spirtā nomazgāti un pēc tam pulverī saberzti zemes tārpi palīdz pret epilepsiju”. Savukārt krievu sādžās senatnē mīlas periodā savāktās sliekas izmantoja glaukomas ārstēšanai.
Ķīniešu prakse
Tradicionālajā ķīniešu medicīnā sliekas ārstniecībai izmanto kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām. Saskaņā ar ļoti seno teoriju zemes dziednieki, iedarbojoties uz aknām, liesu, plaušām un uroģenitālo sistēmu, vairo jan spēku. No sliekām gatavotajiem preparātiem piemīt temperatūru pazeminoša un urīndzenoša iedarbība, tie stimulē audu apasiņošanu un atjaunošanos.
Slieka zem mikroskopa
Čārlzs Darvins bija pirmais biologs, kurš pievērsās sliekas izpētei un uzskatīja, ka šie tārpi ieņem pirmo vietu Zemes garozas radīšanā. XX gadsimtā krievu biologs Sergejs Piguļevskis pierādīja, ka sliekas satur bioloģiski aktīvas vielas.
Mūsdienu zinātnieki zemes tārpa ķermenī atklājuši 16 veidu aminoskābes, un slieku biomasa, kas ir bagāta ar mikroelementiem, vitamīniem, hormoniem, tiek uzskatīta par vērtīgu izejvielu veterinārijā un farmācijā. Izmantošanas iespējas ir visai plašas: kā augšanas stimulētāji mājdzīvniekiem, bioloģiski aktīvās piedevas, līdzekļi veterinārijai, medicīnai un kosmētikai.
Senas receptes
Ziede pret vaginītu un dzemdes kakliņa eroziju
Aptuveni 20 ugunī apdedzinātu slieku un 20 sīpolu izžāvē, saberž pulverī un pēc tam sajauc ar 250 g medus. Ar iegūto maisījumu apziež vaginu 1 reizi dienā.
Sula pret viegliem apdegumiem
Ņem aptuveni 15 slieku, apkaisa ar 15 g cukura un atstāj uz 10 stundām. Ar iegūto sulu 3–4 reizes dienā apstrādā problemātisko vietu.
Izvilkums pret radikulītu
Glāzi slieku aplej ar spirtu, nostādina saulē un lieto sāpošo vietu ierīvēšanai.
Izvilkums pret glaukomu
Ņem aptuveni glāzi slieku, rūpīgi nomazgā, plānā kārtiņā apkaisa ar sāli vai cukuru un uz 15–20 minūtēm liek cepeškrāsnī pie vājas uguns. Pēc tam iegūto šķidrumu ļoti rūpīgi izfiltrē un pilina acī pa 1 pilienam 3 reizes dienā. Kurss – 1,5 mēneši.