Pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par tādu saslimšanu kā celiakija, kā arī par glutēna nepanesību.
“Capital Clinic Riga” interniste, gastroenteroloģijas speciāliste Vita Skuja paskaidro, ka glutēns ir olbaltumviela, kas atrodas kviešos, rudzos, miežos, proti, visos graudaugos.
Protams, bezmaz vai visi apgalvos, ka maizi, kas tiek cepta no graudu maluma, cilvēce ēdusi jau simtiem gadu un nekādu ļaunumu nav izraisījusi. Taču patiesībā lielākajai daļai ļaužu nav ne mazākās nojausmas par nepatīkamo seku iespējamību.
Daktere Skuja akcentē, ka ir trīs slimības, ar kurām sirgstošiem cilvēkiem glutēns tiešām sagādā nevēlamas papildu ietekmes. Viena no tām ir celiakija, otra – kviešu olbaltuma nepanesība, trešā – glutēna sensitivitāte.
Celiakija
Ar celiakiju, kas ir autoimūna saslimšana, no simt cilvēkiem saskaras tikai viens.
Autoimūna saslimšana nozīmē, ka slimnieka organisms sācis darboties it kā pats pret sevi, izstrādājot antivielas. Tie, kuriem ir celiakija, parasti krītas svarā, viņus piemeklē vēdergraizes, vēdera uzpūšanās, dažkārt – slikta dūša. Taču pēdējā laikā arvien biežāk viņiem ir novērojamas ne tikai šīs pieminētās celiakijas klasiskās izpausmes, bet arī, piemēram, anēmija jeb mazasinība, kuras rezultātā rodas, piemēram, hroniskā noguruma sindroms, kā arī citas ar veselību saistītas likstas.
Kviešu izraisīta alerģija
Otra slimība, ko var ierosināt glutēns, ir kviešu alerģija, kas parasti izpaužas kā klasiska alerģiska reakcija.
Pārsvarā tā tiek konstatēta maziem bērniem un parādās, tiklīdz tiek uzsākta mazuļa piebarošana, respektīvi, tad, kad viņa organisms pirmo reizi sastopas ar kviešu izcelsmes produktiem.
Ļoti bieži kviešu alerģija tīri simptomātiski izpaužas ar vēdera pūšanos, vēdera sāpēm, caureju. Bet tajā pašā laikā tā var būt arī kā klasiska alerģiska reakcija ar elpceļu, sejas pietūkumu un līdzīgu simptomātiku.
Glutēna nepanesība
Trešā kaite ir neceliakijas glutēna sensitivitāte jeb glutēna nepanesība (atsevišķos avotos minēti dažādi nosaukumi). Šī slimība patiesībā nav ne celiakija, ne arī kviešu alerģija.
Proti, cilvēkam ir sūdzības, bet tajā pašā laikā ne klīniski, ne, veicot izmeklējumus laboratoriski, ārsts neredz un nepierāda ne celiakijas diagnozi, ne kviešu olbaltuma alerģisko reakciju. Taču glutēna nepanesība kā tāda pastāv. Tiem, kam mēdz būt minētie simptomi un varētu būt aizdomas par vienu no šīm saslimšanām, vislabāk vērsties pie gastroenterologa, kas noteikti spēs palīdzēt.
Lai diagnosticētu, teiksim, celiakiju, ārsts ievāks anamnēzi, nosūtīs uz speciālām asinsanalīzēm, tāpat ar vislielāko varbūtību tiks nozīmēts ģenētiskais tests. Pacientam var tikt veikta arī endoskopija, kuras laikā tiks apskatīts barības vads, kuņģis un tievā zarna, paņemta biopsija.
Ārstēšanā pats galvenais ir izvēlēties glutēnu nesaturošu pārtiku. Tiem, kuriem ārsts tiešām diagnosticējis kādu no trim minētajām saslimšanām, obligāti ļoti rūpīgi jālasa visas pārtikas produktu etiķetes, jo nepietiek ar to, ka uzturā netiks lietoti graudaugi, milti un miltu izstrādājumi.
Tikpat labi pārstrādes procesā šīs pārtikas vielas var būt pievienotas arī dažādiem jogurtiem, desām, saldumiem. Lielā mērā atvieglot produktu izvēli palīdz tas, ka uz daudziem iepakojumiem ir norāde, ka ražojums nesatur gluteīnu.