Labāko tomātu, gurķu, ķirbju šķirņu sēklas ir dārgas, tādēļ, lai padarītu vienas paciņas cenu kaut cik pieejamu, paciņā mēdz ielikt 3, 5 vai 10 sēklas.
Kaut gan Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori kontrolē sēklu kvalitāti un seko tam, lai netiktu tirgotas sēklas ar nepietiekami augstu dīgtspēju, izsējot tikai dažas sēklas, audzētājs var piedzīvot vilšanos.
Ja analīze uzrāda partijai dīgtspēju 97%, tas nozīmē, ka no 1000 sēklām vismaz 30 var būt nedīgstošas.
Saiņojot pa 5 sēklām, var gadīties, ka vairākas vai pat visas nedīgstošas sēklas iekrīt vienā paciņā.
Tādēļ, lai iegūtu labu rezultātu, jāsēj iespējami vairāk vienas šķirnes sēklu.
Ja pašiem tik daudz nevajag, dēstu vai pat sējeņu pārpalikumu var uzdāvināt kaimiņiem vai apmainīties ar tiem.
Ja tomēr kolekcionāra sirds kāro pēc vairākām šķirnēm, dēstus labāk pirkt dēstu audzētavās.
Kā noteikt sēklu dīgtspēju?
Daudzi aizraujas ar sēklu audzēšanu. Šādu sēklu krājumi mājās var būt samērā lieli, bet kvalitāte — nezināma.
Lai noteiktu sēklu dīgtspēju, kastītē vai lēzenā traukā, kas ir piepildīts ar kūdras substrātu, atsevišķi iesēj noteiktu skaitu katras partijas sēklu, piemēram, 20 vai 30 (labāk 100).
Sējumu aplaista, apsedz ar plēvi un novieto siltā vietā.
Parādoties asniem, saskaita sadīgušās sēklas un aprēķina dīgtspēju procentos.
Pirkto sēklu atlikumi parasti ir tik niecīgi, ka šāda dīgt spējas noteikšana nav iespējama. Tādēļ jācenšas nopirktās sēklas neuzglabāt pārāk ilgi (vairākus gadus).
LASI VAIRĀK!
Dārzkopji sarosās: kā izvēlēties sēklas, noteikt dīgtspēju, labākās sķirnes