Putnu audzētāji zina: lai viņu spārnotajiem mīluļiem būtu košas un krāšņas spalvas, barībai jāsatur gana daudz joda. Arī cilvēkbērnam, lai viņš būtu vesels un labi mācītos, uzturā jālieto jodu saturoši produkti. Taču vecāki to aizmirst, bet varbūt – vienkārši nezina.
Visas dzīves laikā cilvēkam jāapēd tikai 1 tējkarote joda. Bet ne jau tas, ko pārdod aptiekā un kuru izmantojam, lai dezinficētu brūcīti. Tas nav tas jods, bet gan kālija jodīda spirta šķīdums.
Runa ir par jodu tīrā veidā, par mikroelementu, kas organismam regulāri un pietiekamā daudzumā jāsaņem visu mūžu. Un pat ne no dzimšanas, bet vēl agrāk – vēl mātes miesās esot.
Joda nepieciešamais daudzums (mkg/diennaktī):
* pieaugušajiem – 150;
* bērniem no dzimšanas līdz 6 gadu vecumam – 90;
* bērniem no 6 līdz 12 gadiem – 120;
* pēc 12 gadu vecuma – 150;
* sievietēm grūtniecības laikā – 200–250.
Joda ģeogrāfija
Jods uz mūsu planētas galvenokārt atrodas jūras ūdenī un jūras veltēs. Kaut gan būtībā dzīvojam pie jūras, ne jau visiem tā ir viegli sasniedzamā tuvumā, lai vai ik dienu varētu nodoties peldēm. Un ne jau visiem ir iespēja katru dienu lietot uzturā zivis un ar jodu bagātās jūras delikateses.
Jāteic, ka jods ir arī augsnē, jo daudzas teritorijas tālā senatnē klāja jūras ūdens. No augsnes tas nonāk augos un augļos, tiesa – ļoti niecīgā daudzumā.
Starp citu, 14 Eiropas valstīs (Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā u. c.) ir panākts normai atbilstīgs joda uzņemšanas līmenis. Vēl trijās valstīs – Grieķijā, Polijā un Serbijā – joda deficīta problēma ir tuvu atrisinājumam.
Joda deficīta izpausmes
To, ka jods cilvēka organismam, īpaši agrīnā bērnībā, ir vitāli nepieciešams, zinātnieki atklāja XIX gadsimta beigās.
Bet kāksli senie dziednieki centās izārstēt jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Nezinot slimības cēloni, viņi ārstniecībai izmantoja jūraszāles un kaltētus dzīvnieku vairogdziedzerus, acīmredzot intuitīvi noprata – kākšļa parādīšanās ir kaut kāda komponenta trūkums uzturā. Endēmiskais kākslis ir palielināts vairogdziedzeris.
Tas sintezē īpašus hormonus, kuri regulē bērna augšanu un dzimumbriedumu, prāta spējas, imunitāti, vielmaiņu, siltuma ražošanu. Ja organismā pietrūkst joda, lai šos hormonus saražotu vajadzīgajā daudzumā, vairogdziedzeris strādā uz pilnu klapi, un tā izmēri palielinās. Rezultātā veidojas kākslis.
Kākslis ir ne tikai fizisks defekts, joda deficīts bērnam izraisa:
* pastiprinātu nogurumu;
* novājinātas pretošanās spējas infekcijām;
* saslimšanas gadījumā slimības paildzinājumu;
* garīgās un fiziskās attīstības aizturi.
Pētījumi pierādījuši, ka cilvēkiem, kas dzimuši joda deficīta apstākļos, intelektuālās attīstības koeficients (IQ) ir par 10–15 punktiem zemāks nekā vienaudžiem, kam nav bijis joda deficīta.
Kur ņemt jodu?
Pieaugušajiem pilnīgi pietiek lietot jodēto sāli. Tikai tas jālieto pareizi. To pievieno nevis karstiem, bet siltiem ēdieniem, bet tas jāuzglabā tumšā vietā.
Bērniem, pusaudžiem, arī sievietēm grūtniecības un zīdīšanas laikā ieteicamāk lietot jodu saturošas tabletes, iepriekš konsultējoties ar ārstu.
Nav viegli noteikt joda deficītu bērnam. Vecāki gan pamana, ka bērns ātri nogurst, bieži slimo, taču cēloni tam meklē visur citur, tikai ne joda deficītā. Lietojot jodu saturošās tabletes, jau pusgada laikā iespējams novērst kākšļa attīstības sākšanos. Fiziski bērns kļūst spēcīgāks, retāk slimo un sāk labāk mācīties.
Starp citu, jau sen pamanīta saikne starp paresninājumu uz kakla un intelektu. 1754. gada Didro Enciklopēdijā dots skaidrojums vārdam “kretīns”: “Kurls, kropls vājprātīgais, ar kāksli, kas nokarājies līdz jostai.” Arī slavenais ārsts Paracelzs jau XVI gadsimtā atzinis, ka starp kāksli un kretīnismu pastāv zināma saikne, un to saistīja ar dzeramajā ūdenī esošo minerālu trūkumu. Savukārt Napoleons XVIII gadsimtā pievērsa uzmanību tam, ka visi jauniesauktie, kam bija kākslis, nebija derīgi dienestam armijā.