Kā apgalvo dažādu laiku un dažādu tautu dziednieki, gandrīz visas slimības un pat pāragras nāves cēlonis atkarīgs no nepareiza uztura (proti, diētas), nepieļaujamiem produktu maisījumiem un galarezultātā izraisītās resnās zarnas piesārņošanās un deformācijas.
Viņuprāt, vairākums cilvēku sevi neapzināti uzskata par tādu kā “uztura pārstrādes cauruli”, kurai pa vienu galu barība tiek ievadīta, bet pa otru izvadīti pārstrādes atlikumi. Bāz caurulē, ko gribi, – viss sadegs…
Sadegt jau sadegs, taču, ja “caurulē” tiek ievadīti nepiemēroti produkti, kopā ar tiem var sadegt arī 25–50 mūža gadi.
Ne jau visi zina, ka resnajā zarnā uzkrājas liels daudzums veco, neizvadīto izkārnījumu, kas galvenokārt veidojušies no cieti saturošām vielām, kā arī vārītiem un ceptiem ēdieniem. Cietes molekula nav izšķīdināma ne ūdenī, ne spirtā, ne ēterī. Šīs nešķīstošās cietes daļiņas, nonākušas cilvēka asinsrites sistēmā, it kā piesārņo asinis, piešķirot tām savdabīgu graudainību. Asins cirkulācijai ir tendence atbrīvoties no šiem “putraimiņiem”, un šim mērķim tiek ierīkotas tādas kā noliktavu vietas. Vārītie un ceptie ēdieni nedod absolūti nekādu barību resnās zarnas šūnām un sieniņām un tātad liek tām badoties. Toties augu valsts izcelsmes produktiem piemīt tāds kā magnētisms, tie baro resnās zarnas sieniņas, turklāt visu, kas vien pagadās ceļā, tie aizmēž uz anālo atveri.
Pieņemsim, ka 40 mūža gados cilvēks ieturējis 40 000 maltīšu (brokastis, pusdienas, vakariņas). Ja uzturā lietoti galvenokārt cieti saturoši un vārīti ēdieni, tad ik reizi, virzoties cauri resnajai zarnai, tie atstāj nelielu kārtiņu pārstrādātās masas. Tas arī mēdz būt par aizcietējuma cēloni, un tāpēc samērā bieži nākas izmantot klizmu.
Visos iepriekšējos gados uzturā pieļautās kļūdas ir nopietnas, un tās var uzskaitīt šādā secībā.
1. Pastiprināta olbaltumu lietošana uzturā, pamatojoties uz pārliecību, ka tikai olbaltumi dod organismam spēku. Rezultātā zarnu traktā notiek nepārtraukts olbaltumu pūšanas process un asinssaindēšanās.
2. Nepareiza, pārāk ilgstoša produktu vārīšana, kuras rezultātā tiek iznīcināti tajos esošie vitamīni un minerālsāļi.
3. Baltmaizes, smalkmaizīšu, kūku un citu saldumu pastiprināta lietošana. Rezultātā asinīs ir palielināts skābes līmenis, bet kuņģī notiek ogļhidrātu rūgšana. No otras puses, regulārs sārmus saturošo vielu deficīts organismā padara neiespējamu to skābju neitralizāciju, kas rodas gan no olbaltumus saturošajiem produktiem, gan ogļhidrātu rūgšanas procesā.
4. Regulārā (pat 2–3 paaudzēs) necenšanās lietot uzturā svaigus dārzeņus, zaļumus un augļus (īpaši ziemas periodā), kas būtībā ir vienīgie minerālsāļu un vitamīnu avoti.
5. Veselīgas maizes, zaļumu un augļu deficīts ēdienkartē cilvēkiem ar sēdošu dzīvesveidu izraisa hronisku kuņģa un resnās zarnas “nespēku”, kas savukārt rada pārstrādāto masu nogulsnēšanos (aizcietējumu) un visa organisma pašsaindēšanos ne viena vien gada garumā.
6. Pārāk daudz un bieži lietojot uzturā gaļas produktus, gaļas zupas, asas gaļas mērces, aizraujoties ar spirtotajiem dzērieniem un pastiprināti lietojot alu, nieres un aknas var “sagraut” jau līdz 40 gadu vecumam, tā saīsinot mūžu par 15–20 gadiem.
7. Nevēlēšanās uzmanīgi sekot sava organisma darbībai, nevēlēšanās pārvērtēt savu ēdienkarti un atteikties no visā liekā un nevēlamā, agrāk vai vēlāk beidzas ar slimībām.
8. Daudz piesardzīgākiem jābūt, lietojot pienu, īpaši govs pienu. To nevajag dzert maltītes laikā – pie pusdienām vai vakariņām. Ir cilvēki, kas apgalvo, ka 15–20 dienas pārtiekot tikai no piena, būtiski uzlabojuši savu veselību. Tas ir iespējams, taču patiesībā palīdz ne jau piena diēta, bet gan ar to maskētā badošanās. Piens, īpaši pasterizētais, veicina aizcietējuma veidošanos, ko daudzi noteikti zina.
Tādējādi, pārvērtējot savu attieksmi pret uzturu un izdarot nepieciešamās korekcijas ēdienkartē, var ne tikai novērst slimību tuvošanos, bet arī pagarināt mūžu.