AUGSNES tipi
• Smilšaina augsne ir irdena, viegli apstrādājama un augu saknes var viegli izplesties, bet slikti uzsūc ūdeni un barības vielas. Lietojiet kompostu, lai palielinātu humusa saturu, un mulču, novērstu strauju izžūšanu.
• Mālainā augsnē saknēm grūti izplesties. Augsne ir tik cieši saspiesta, ka daudzu augu saknes nespēj tajā iespiesties, lai sasniegtu ūdeni un barības vielas, tāpēc ātri novīst. Uzirdiniet māla augsni, pievienojot asas smiltis un kompostu. (Nekādā gadījumā nelietojiet celtniecības smiltis.)
• Smilšmāla augsne sniedz labākos apstākļus dārzkopībai. Tā efektīvi notur ūdeni un barības vielas, un augsnes struktūra ir pietiekami irdena, lai augi varētu viegli laist saknes un sasniegt barības vielas. Katru gadu pievienojot nedaudz komposta vai organiska mēslojuma, varat nodrošināt, ka augsne ar laiku nenoplicinās.
AUGSNES analīze
Pirms sākt dārza iekopšanu, nosakiet augsnes veidus, lai nodrošinātu pareizu izvēli.
• Ar lāpstu paņemiet paraugu vairākās vietās dārzā, ierokot aptuveni 50 cm dziļumā.
• Vai arī nosakiet augsnes apstākļus, izpētot dārzā jau augošo augu saknes. Mazs sakņu kamols un saliektas, savā starpā sapinušās saknes norāda uz blīvu augsni, kurā grūti iespiesties saknēm.
• Meklējiet tārpus. Labi palīgi augsnes kvalitātes saglabāšanā ir mitrenes, sliekas un simtkāji.
AUGU un zāļu raksturīgās pazīmes
Tā sauktie indikatoraugi dod priekšroku noteiktiem augsnes veidiem (lai gan lielākā daļa no tiem ir nezāles). Pēc to izskata var izdarīt secinājumus par augsnes apstākļiem.
• Sablīvēta, smaga mālzeme piesaista dadžus, kosas, lielo ceļteku, māllēpes, sūrenes, deviņvīru spēku un pienenes.
• Sausu augsni izvēlas dzeltenās kumelītes, savvaļas magones un veronikas.
• Krūmu hortenzijas lapas skābā augsnē ir zilas, bet sārmainā sārtas.
Smilšaina augsne ir sausa, graudaina un viegli sadrūp; laba smilšmāla zeme vispirms nosmērē rokas un tad pēc laika sadrūp.
• Augsne ar augstu humusa saturu piesaista nātres, pienenes un virzu.
• Augsne ar augstu barības vielu saturu vilina nātres, dadžus, balandas, savvaļas redīsus, ganu plikstiņus, māllēpes, zirgskābenes un virzu.
• Par augsni ar zemu barības vielu saturu skaidri liecina margrietiņas, virši, parastā skābene, atraitnītes un baltais āboliņš.
SKĀBES un kaļķa saturs
Dārza augu veselība var lielā mērā būt atkarīga no augsnes skābes satura. Daži augi labi aug skābās augsnēs, citi ne. Ielūkojieties kaimiņu dārzos, kādi augi labi aug tur.
• Uz sārmainu augsni norāda pelašķi, ārstniecības mugurene, bergēnijas un sārtās ziemziedes.
Skābas augsnes: vasaras virši, acālijas, rododendri un mellenes.
• Uz augstu kaļķa saturu norāda zvaniņi, kliņģerītes, delfīnijas, rudzupuķes, lavandas, sīpolpuķes un eiforbijas.
• Uzsmidziniet nedaudz etiķa uz zemes pikas. Etiķis sāks burbuļot, nonākot saskarē ar kaļķi saturošu augsni.
AUGSNES uzlabošana
Pareizo vielu pievienošana uzlabo lielāko daļu augšņu.
• Smagā mālzemē iestrādājiet dārza granti vai raupjas, asas smiltis līdz 30 cm dziļumam, lai tās kļūtu caurlaidīgākas.
• Smilšainai zemei regulāri pievienojiet kompostu vai zirgu mēslus. Lai palīdzētu stabilizēt zemi, iestādiet divšķautņu asinszāli, dekoratīvus zālaugus un tamariskus.
• Skābā augsnē rudenī ierociet dārza kaļķi, krītu vai merģeli un pievienojiet fosfātu un kāliju koka pelnu veidā.
• Krītainu, kaļķi saturošu augsni bieži var mainīt, tikai atkārtoti pievienojot sēru vai kūdru lielā daudzumā. Tomēr labāk iestādiet dižskābardi, buksusu, forsītijas, irbenāju, pupas, kāpostus vai salātus, kas šādā augsnē labi aug. Regulāra organiska mēslojuma lietošana var palīdzēt uzlabot kaļķainas augsnes tekstūru un kvalitāti un efektīvāk saglabāt barības vielas.
pH līmeņa noteikšana ar komplekta palīdzību
1. Ielieciet augsnes paraugu kopā ar nelielu daudzumu ūdens stikla traukā no komplekta un pievienojiet tableti. Aizveriet trauku un kārtīgi sakratiet.
2. Nosakiet pH vērtību, salīdzinot rezultātā iegūto krāsu maiņu ar krāsu tabulu uz iepakojuma.