Kāpēc tā: cilvēks vairākus gadus ārstē kādu hronisku kaiti, paklausīgi ievēro ārsta ieteikumus un lieto viņa izrakstītās zāles, bet rezultāts ir mainīgs – vienudien efekts lielāks, citu – mazāks?
Tāpēc, ka maksimālu ārstniecisku efektu dod tikai tā tabletīte, kas ieņemta pareizā laikā.
Sirdsslimību gadījumā
Konstatēts, ka trešdaļa infarktu notiek drīz pēc pamošanās (pats augstākais riska laiks ir ap pulksten 6 no rīta). Arī insults un tahikardija cilvēku biežāk piemeklē rīta stundās.
Speciālisti uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar strauju asinsspiediena paaugstināšanos – kā zināms, miega laikā asinsspiediens pazeminās, bet pirms pamošanās 1–2 stundu laikā palielinās par 20–30 punktiem.
Ja asinsvadi ir sliktā stāvoklī, asinsspiediena paaugstināšanās tiem var kļūt par smagu pārbaudījumu.
Tāpēc nedrīkst aizmirst ieņemt zāles, kuras ārsts ieteicis lietot vakarā pirms gulētiešanas – tās novērsīs insulta iespējamību.
Reimatoīdā artrīta gadījumā
Sāpes un stīvums maksimumu sasniedz no rīta. Osteoartrīta gadījumā sāpes ceļu un citās locītavās pastiprinās dienas beigās. Reimatoīdā artrīta slimniekiem pretiekaisuma preparātus iesaka lietot pēc vakariņām. Šim laikam ir savas priekšrocības.
Pirmkārt, šie preparāti iedarbosies divreiz efektīvāk, ja tos ieņem vismaz 2 stundas, pirms sāpes sasniegušas maksimumu. Otrkārt, nakts laikā to izraisītie blakusefekti, kā kuņģa kairināšana, galvassāpes un satraukuma sajūta, nav tik izteikti. Osteoartrīta gadījumā šos pašus līdzekļus labāk lietot vai nu ap pulksten 13 vai 16 – katrā konkrētā gadījumā vienu vai otru laiku ieteiks ārsts.
Astmas gadījumā
Astma ir nakts slimība – lēkmju maksimums tiek novērots parasti ap pulksten 4 no rīta. Elpceļi šajā laikā ir īpaši viegli ievainojami. Paša organisma radītās pretiekaisuma un pretastmas “zāles” – virsnieru dziedzeru sintezētais hormons kortizols – pēc pusnakts tiek ražots minimālā daudzumā.
Nakts stundās samazinās arī adrenalīna līmenis. Bet jutība pret alergēniem – palielinās. Tāpēc ir vērts izvēlēties prolongētas iedarbības pretastmas līdzekļus. Tie jāieņem vakarā ar aprēķinu, lai laiks, kad to iedarbība sasniegs maksimumu, sakristu ar agro rīta stundu, kad lēkmes pastiprinās.
Alerģiskā rinīta gadījumā
Tāpat kā astma, arī alerģiskais rinīts augstāko saasināšanās pakāpi sasniedz agrā rīta stundā. Speciālisti uzskata, ka prolongētas iedarbības (8 stundas un ilgāk) antihistamīnu preparātus ieteicams ieņemt pirms gulētiešanas. Tas palīdzēs aptuveni 70% alerģētiķu, kuriem slimības simptomi saasinās rīta stundās.
Kuņģa čūlas gadījumā
Vairākumam cilvēku dienas galvenā maltītes reize ir, pārnākot no darba. Rezultātā vakara un nakts laikā kuņģis izstrādā skābi par 20–30% vairāk nekā visas dienas laikā. Lietojot pretčūlas preparātus, šis ritms jāņem vērā. Novērojumi pierādījuši: ja pretčūlas preparātus ieņem vakarā vienā reizē, kuņģa sulas skābes līmenis samazinās daudz efektīvāk, nekā lietojot 3 devas dienas laikā.
Onkoloģijas gadījumā
Vairums veselo šūnu dalās reizi dienā, bet vēža šūnas – 2–3 reizes dienā, turklāt galvenokārt vakara stundās. Pretvēža preparāti tiek mērķēti uz dalīšanās procesā esošajām šūnām. Taču no ķīmijas terapijas nākas ciest arī veselajām šūnām, to skaitā kaula smadzeņu šūnām, kas aktīvi vairojas rīta stundās.
Rezultātā veidojas tādas blakusparādības kā slikta dūša, anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija. Vērsties pret šo problēmu var, lietojot ķīmijas preparātus vakarā, kad veselās kaula smadzeņu šūnas atpūšas, bet audzēja šūnas – aktivizējas. Tādējādi viss preparāta iedarbības spēks tiek vērsts uz ļaundabīgajām šūnām.