Ja dienas beigās jūtams smagums kājās, ja apavi kļuvuši it kā par mazu un dažkārt ap potītēm āda izspīlēta un manāms pietūkums, bet naktī guļot jūtama muskuļu raustīšanās vai pat sāpīgi krampji, ir skaidrs, ka visas šīs parādības liecina par asinsrites traucējumiem kājās un ir signāls, ka nākotnē var parādīties vēnu varikoze.
Pa vēnām asinis rit atpakaļ uz sirdi. Kājās tas notiek pretēji fizikālajam šķidruma tecējuma virzienam, proti, no apakšas uz augšu. Vēnu sieniņas ir plānas, bez muskulatūras, tāpēc pašas asinis pumpēt nevar. Vēnu dobumā ir vārstuļi, kas piedod asiņu straumei vajadzīgo virzienu, bet spēku virzībai dod apkārtējo muskuļu saraušanās kustoties.
Dzīves gaitās vēnu asinsrite viegli var tikt traucēta. Piemēram, īslaicīgi tas notiek grūtniecības laikā, pastāvīgi – ja svars ir virs normas. Sevišķi nelabvēlīgi asinsriti ietekmē ilgstoši vienveidīgi stāvokļi: sēdēšana, piemēram, strādājot birojā, vai arī ilga stāvēšana un niecīga kustēšanās nelielā telpā, kā tas ir pārdevējas, frizieres darbā un citur.
Ko darīt? Kā izvairīties no smaguma kājās un tālākas paplašinātu vēnu rašanās?
Pirmkārt, allaž jāraugās, lai apģērbs būtu brīvs, lai tas nenospiestu asinsvadus, it sevišķi gurnu rajonā, tādējādi jau tīri mehāniski netraucētu asins atplūdi. Nekādā gadījumā nedrīkst valkāt zeķes ar gumiju.
Darba vietai jābūt labi iekārtotai. Ja darbā visu laiku jāsēž, kājas nedrīkst nokarāties, tām jābūt atbalstītām. Tāpat nav vēlams stāvoklis ar lielu noliekšanos uz priekšu. Strādājot kājās, svarīga ir pareiza apavu izvēle: papēžiem jābūt 2–5 cm augstiem. Dienas laikā ieteicams mainīt apavus ar dažādu papēžu augstumu.
Vēlams valkāt stingrāka adījuma zeķes, kas speciāli domātas apakšstilba muskulatūras atbalstīšanai. Zeķes uzvelkamas no rīta, vēl gultā guļot. Tām jābūt atbilstīgām pēc lieluma, it sevišķi potīšu un ceļu locītavu apvidū.
Otrkārt, katrā ziņā jāvingro darba pārtraukumos.
Nevajag izvairīties lieku reizi pastaigāt pa kāpnēm. Ja apstākļi atļauj, vēlams vairākas reizes dienā uz dažām minūtēm pacelt kājas horizontāli, uzliekot uz otra krēsla vai kāda cita paaugstinājuma.
Treškārt, vakarā mājās jāizdara daži kāju vingrojumi.
Ļoti ieteicama ir, piemēram, pazīstamā braukšana ar velosipēdu. Peļami nav arī šādi vingrojumi.
* Ar kāju pirkstgaliem nostājas uz 6 cm paaugstinājuma tā, lai papēži būtu pāri tā malai, un mēģina papēžus nolaist līdz grīdai. Un vēl: sēžot kājas izstiepj horizontāli un kustina pēdas uz augšu un leju, uz iekšpusi un ārpusi.
Pēc vingrošanas ieteicama vismaz apakšstilbu aprīvēšana ar sausu, asu drānu virzienā no lejas uz augšu, kamēr āda kļūst viegli sārta. Vēl labāk izdarīt 15–20 minūšu ilgas kāju peldes siltā sālsūdenī vai arī apakšstilbu ūdensmasāžu ar rokas dušu. Var rīkoties arī šādi: stāvot vai sēžot pie krāna, ļauj uz apakšstilbiem 5–10 minūtes tecēt remdenam vai siltam ūdenim.
Gultā ieteicams kājas pacelt 5–6 cm augstāk par pārējo ķermeni, paliekot zem matrača kādu stingru priekšmetu. Maz būs līdzēts, ja zem kājām paliek spilvenu, – guļot kājas no tā noslīdēs.
Vislielākais kāju ienaidnieks ir kustību trūkums. Sievietes parasti aizbildinās, ka daudz kustoties saimniecības darbos un tā nostaigājot pat vairākus kilometrus dienā.
Tomēr šo mājas soļu ir mazāk, nekā šķiet, turklāt tie iestarpināti starp ilgāku vai īsāku stāvēšanu. Tāpēc katru dienu vēlama vismaz pusstundu ilga pastaiga raitā solī. Labāk staigāt pa zemi nekā pa asfaltu vai citu segumu.