Cilvēki jau sen ievērojuši: ja kaķis piespiežas vai uzguļas slimajai vietai, sāpes pāriet. Kaķa murrāšana nomierina, bet dzīvnieciņa glāstīšana noņem nervu spriedzi. Nu izskaidrojumu šiem faktiem guvuši arī zinātnieki, un tā ir – biorezonanse.
Kaķu bums
Ļoti senā pagātnē (kā aprēķinājuši zinātnieki – pirms 4500 gadiem) savvaļas kaķis pirmo reizi pietuvojies cilvēku miteklim. Viņu pievilināja gardās smaržas, pavarda siltums un daudzie sīkie grauzēji. Atnāca, saprata, ka cilvēku tuvumā dzīve ir jaukāka, un – palika.
Cilvēka un kaķa attiecību vēsturē ierakstītas gan priecīgas, gan skumjas lappuses. Senajā Ēģiptē kaķus dievināja un pielūdza, viduslaiku Eiropā kopā ar raganām dedzināja sārtā un iznīcināja, audzēja fermās, lai iegūtu kažokādu, izmantoja zinātniskiem eksperimentiem laboratorijās, novēlēja tiem mantojumā veselas bagātības.
Pakāpeniski kaķis kļuva par vienu no cilvēka mīļākajiem un izplatītākajiem draugiem. Cilvēku vienmēr piesaistījusi ne tikai kaķu mednieka talants, skaistums un kustību grācija, bet arī apbrīnojamā prasme vienlaikus atrasties līdzās un tomēr būt pašam par sevi, neapnikt ar savu uzmanību, spēja būt neuzkrītošiem un draudzīgiem, radīt ap sevi mierīgu gaisotni.
Lielpilsētu iedzīvotājiem vairs nav vajadzības aizsargāt savus dzīvokļus no peļu un žurku uzplūdiem (lai gan mēdz notikt arī tas), taču murrājošo draugu skaits ir nevis mazinājies, bet gluži pretēji – pieaudzis. Ja ne gluži katrā, tad vai katrā otrajā dzīvoklī kopā ar saimniekiem dzīvo viens vai pat vairāki kaķi un nereti – draudzīgā saskaņā ar suni. Taču pats galvenais ir tas, ka cilvēki beidzot pievērsuši uzmanību tam, ka kaķis ir apveltīts ar izcilām dziednieciskām spējām.
Vienotībā ir spēks
Patiesībā nekā apbrīnojama te nav: daudzi uz Zemes dzīvojošie dzīvnieki spēj izārstēt paši sevi vai kādu citu būtni – šīs spējas viņiem ģenētikas līmenī dāvājusi daba, un tās darbojas nevainojami. Un kaķis šajā ziņā nav izņēmums. Daudzi kaķu saimnieki, īpaši laukos, ievērojuši, ka saslimušais dzīvnieciņš, būdams brīvā dabā, noteikti atradīs vajadzīgo zālīti vai kāda auga lapiņu, lai sevi izārstētu.
Taču arī pilsētas dzīvoklī mītošie ārstē sevi paši: atsakoties no ēdiena un dzēriena viņi pakļauj sevi sausās badošanās režīmam, kas ir viens no smagākajiem, bet iedarbīgākajiem atveseļošanās veidiem, jo spēj pamodināt organismā spēcīgu imūnaizsardzību. Ir zināms gadījums, kad kaķis pats sev izkodis gana lielu audzēju un pēc tam brūci sadziedējis, to izlaizot.
Cilvēkam, kas ar kaķi ir ciešā kontaktā, rotaļājas ar dzīvnieciņu, glauda to un atļauj ieritināties klēpī – normalizējas pulss, pazeminās arteriālais spiediens, uzlabojas mikrocirkulācija, izzūd sirds asinsvadu un gludās muskulatūras spazmas, pāriet sāpes. Kāpēc tā notiek?
Eksistē tā sauktais biorezonanses efekts, kad bioloģiskie objekti – dzīvās būtnes, iekļaujoties vienotajā enerģijas plūsmā, veido kaut ko līdzīgu vienotai bioenerģētiskai sistēmai. Izskaidrot to var ar vienkāršu piemēru: koka lapa, kas iekritusi upē, peld kopā ar ūdens straumi, pilnībā ar to savienojoties un kļūdama par upes daļu. Viss dzīvais uz pasaules tiecas pēc harmonijas, tieši tāpēc pilsētas nervozās dzīves nogurdinātie un stresa pilnie cilvēki tik labi jūtas, uzturoties dabā – laukos, pie jūras, mežā… Daba, apņemot cilvēku ar savu harmonisko sistēmu, noregulē enerģijas plūsmas ķermenī.
Staigājošie biorezonatori
Šādi dabas radīti spēcīgi biorezonatori ir kaķi. Pat tikai ar savu klātbūtni cilvēka miteklī viņi rada īpašu miera noskaņu – retāk notiek ķildas un konflikti. Pārāk strauji un viegli uzbudināmi bērni kļūst mierīgāki un nosvērtāki, bet klusētāji un īdētāji – aktīvāki un jautrāki.
Kā visīstākie ekstrasensi kaķi ļoti smalki uztver sava saimnieka trauksmes, agresijas, skumju vai nomāktības stāvokli, paši ielec klēpī vai uzguļas krūtīm un sāk malt savas dzirnaviņas. Taču šīs skaņas nav tikai parasta murrāšana, tās ir īpašas vibrācijas, kuras var sajust un sadzirdēt.
Pakāpeniski (pārēja ir absolūti nepamanāma, jo notiek ļoti dabiski) cilvēka elpošanas ritms sāk rezonēt ar kaķa vibrācijām un izlīdzinās. Pēc tam normalizējas pulss, atslābinās muskuļi. Jau pēc 5–10 minūtēm cilvēks jūt atvieglojumu visā ķermenī. Kaķis uzturēsies līdzās tik ilgi, cik pats uzskatīs par vajadzīgu, aizkavēt viņu ar varu nav nozīmes. Kad cilvēka stāvoklis normalizējies, kaķis aiziet pats: savu uzdevumu pasaules harmonizēšanā viņš ir izpildījis.
Tās vai citas problēmas ar veselību mēdz gadīties visiem ģimenes locekļiem. Šādā gadījumā kaķis pēc sava vērtējuma izvēlas pašu slimāko – parasti bērnu – un sāk savu ārstēšanas kursu ar viņu. Vai arī pēc kārtas apmeklē visus, taču visilgāk uzturas pie paša slimākā ģimenes locekļa.
Cilvēka bioenerģijas plūsma (siltuma, elektromagnētiskās un citas svārstības) veido viņa auru. Veselam cilvēkam aura veido kokonu, kas apņem fizisko ķermeni. Dažādu slimību gadījumos šajā kokonā parādās caurumi, deformācija, pārrāvumi, mainās arī tā krāsa. Zinātnieki, kas novēroja cilvēka auru ļoti spēcīga, ilgstoša stresa situācijā un pēc tam, kad ar viņu bija pastrādājis kaķis, skaidri redzēja, ka caurumi pazūd un biolauka kontūras izlīdzinās.
Tiesa, ne visi kaķi spēj dziedināt vienādi labi. Daudziem tīro līniju pārstāvjiem, ko apvieno klubi, šīs spējas diemžēl ir zudušas.
Persiešu vidū, piemēram, labi dziednieki sastopami ārkārtīgi reti. Šķirnes, kas tiek radītas ar noteiktām eksterjera īpašībām, ir pierādījums tam, ka, kaut ko iegūstot, kaut kas ļoti vērtīgs tiek zaudēts. Paši labākie dakteri ir parastie tā sauktie sētas kaķi. Un vēl. Sterilizēts kaķis, lai cik gudrs un mierīgs arī būtu, nekad vairs nespēs ārstēt tik efektīvi, kā to dara dzīvnieks, kas nav bijis pakļauts dabīgo īpašību izmaiņām.