Kalanhoja, ko daudzi audzē puķupodā uz palodzes, ir ļoti vērtīgs ārstniecības augs, tikai ne visi zina, kā to pareizi lietot.
Ārstnieciskā izejviela ir auga lapas un sula. Tāpat kā alvejas lapas, arī tās pirms lietošanas vēlams nepilnas divas nedēļas paturēt ledusskapī.
Kalanhojas sula satur flavonoīdus, miecvielas, organiskās skābes (ābolu, etiķa un citronskābi), polisaharīdus, fermentus, kā arī mikro- un makroelementus: alumīniju, magniju, kalciju un mangānu.
Kalanhojai piemīt baktericīda, pretiekaisumu, brūces dziedējoša un asiņošanu apturoša iedarbība. Augu sulas aplikācijas vai uz tās bāzes pagatavotu ziedi lieto trofisku un ilgi nedzīstošu dažādas lokalizācijas čūlu, izgulējumu un strutojošu procesu ar audu atmiršanu ārstēšanai.
Pirmās 3 dienas saiti maina reizi dienā, turpmāk – ik pēc 3 diennaktīm. Pārtraukumos problemātiskajai vietai pieliek neitrālu vielu – cinka ziedi, vazelīnu vai ko citu.
Svaigu kalanhojas lapu sulu izmanto pret asiņojošām brūcēm, furunkuliem, ādas izsitumiem un ekzēmu, apdegumu, dzemdes kakla erozijas un sasprēgājušu krūšgalu dziedēšanai – parasti sāpošajai vietai uzpilina 2–3 pilienus sulas (ārstēšanās kurss – 5–6 dienas).
Pret iesnām un gripas profilaksei to pilina degunā – 2 reizes dienā pa 2 pilieniem katrā nāsī. Pret tuberkulozi sulu lieto iekšķīgi – pa pustējkarotei 2 reizes dienā pēc ēšanas, atšķaidītu ar trīsreiz lielāku ūdens daudzumu.
Kalanhojas sulas ziedes pagatavošanai nepieciešama tasīte ar apaļu dibenu. Vispirms to apslauka ar spirtu vai degvīnu, tad 30 ml sulas tajā sajauc ar 50 g ūdeni nesaturošu lanolīnu, pēc tam pakāpeniski pievieno 50 g vazelīna. Ziedi uzglabā ledusskapī.