Kā pēc sajūtām gatavot maģisku zāļu tējiņu, atklāj Elizabete Ozola

30-12-2020


Zāļu tējas vislabāk jaukt, ņemot vērā personīgās proporcijas, — mērot tēju šķipsnās. Turklāt ļoti uzmanīgi ieteicams veidot jauktas zāļu tējas. ja šaubāties par tējas daudzumu, labāk to pagatavot vāju.

Ļoti veselīga ir nedēļu gara kliņģerīšu tējas kūre.

Šādu tēju ieteicams uzliet stipru, dažus kliņģerīšu ziedus uz 250–300 ml ūdens. Kad tēja ievilkusies, to izkāš caur marli vai sietiņu, dzer siltu visu daudzumu. Tomēr šo tēju nedrīkst lietot ilgāk par nedēļu, jo tā ir stipra un labi iztīra organismu.

Kombinētā zāļu tēja tiek veidota ļoti individualizēti. Tējas komponentu ieteicams izvēlēties pēc izjūtas.

Piemēram, šonedēļ ņemu 2 šķipsniņas kumelīšu, 1 šķipsniņu piparmētru un 1 šķipsniņu asinszāļu, lai veidotu savu personisko tēju.

Nākamnedēļ šīs proporcijas var mainīties, un pat sastāvdaļas var mainīties. īpaši uzmanīgi attiecieties pret citu ieteiktajām zāļu tēju receptēm — kas der vienam, var izrādīties kaitīgs otram.

Kombinētā tēja: 3 šķipsniņas piparmētru, 1 šķipsniņu rožu ziedlapiņu. Kaltētas  piparmētru  lapas  sasmalcina,  saberž ar pirkstiem, piešķirot drogai savu enerģētiku. Tāpat sasmalcina rožlapiņas un kopā ar piparmētrām ieber tīrā krūzītē un uzlej verdošu ūdeni.

Uzliek vāku, lai ievelkas un pēc 15–20 minūtēm var dzert enerģētisku tēju. Tā ir veselīga, jo savieno sarkanās un zaļās krāsas ziedlapiņas.

Vēl viena ļoti veselīga tēja — ķimenes. Labi padzert vienu šķipsniņu ķimeņu uz glāzi ūdens. Tas jādara pusstundu pirms vai pēc ēšanas. Mūsdienu cilvēki bieži ēd smagu barību un cieš no vēdera uzpūšanās. Ķimenes to novērš. Pārtikā daudzi lieto dilles, pētersīļus — gan lakstus, gan sakni.

Ieteikumi

• Pēc  iespējas  mazāk  centieties  lietot  mazās  paciņās fasētu tēju, kas ražota ārzemēs. jāņem vērā, ka šīm tējām var būt kaitīgas piedevas, piemēram, nezināmas izcelsmes krāsvielas.

• Ja ir izvēle starp fasētām kliņģerītēm un dārzā vāktām ziedlapām, pēdējām dodama priekšroka.

• Zāļu tējas jāuzlej tikai vienu reizi. vienīgā, kas otrajā uzlējumā kļūst stiprāka un labāka, ir zaļā tēja. Bet tā nav vietējā. Zāļu tējas, kas aug pašu dārzā, satur personisko enerģētiku. Tajā brīdī, kad darbojos ar zemi (uzrušinu, stādu, sēju), notiek enerģētiskā mijiedarbība. Tā norisinās arī, rudenī vai pavasarī grābjot lapas vai lasot
no zemes zarus.

(Sagatavots pēc Elizabetes Ozolas grāmatas “Garīgi un praktiski padomi”)

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

Apiņu tēja. Vienreizējs vecmāmiņu līdzeklis ar dziednieciskām īpašībām

Garda tēja no melleņu lapiņām. Ar ko tā tik īpaša?

Tējas dzeršana – ārstniecisks rituāls. Kā veikt, pret kādām kaitēm palīdz?

Kurkumas tēja. Īsts glābiņš pret iekaisumu un locītavu sāpēm