Organisma vispārēja novājināšanās un spēku izsīkums jeb astēniskais sindroms rodas pēc pārāk lielām fiziskām un garīgām slodzēm vai arī spēcīgu pārdzīvojumu, stresu, ilgstošu smagu slimību, traumu rezultātā.
Dažos īpaši smagos astēniskā sindroma gadījumos ārstēšana notiek ārsta uzraudzībā – pat ievietojot pacientu klīnikā. Papildus pamatārstēšanās kursam ieteicams 2 mēnešus lietot augu uzlējumus, mainot tos ik pēc 2 nedēļām. Ne mazāk svarīgi ir arī stiprināt imunitāti.
* Ēdamkaroti mežrozīšu paaugļu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 1–2 stundas nostādina, tad izkāš. Dzer tējas vietā.
* Tējkaroti fenheļa sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens nostādina 2 stundas, tad izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
* Vienādās daļās sajauc meža zemeņu, aveņu, upeņu, brūkleņu un melleņu lapas. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, uzkarsē līdz viršanai, pusstundu nostādina, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 2 reizes dienā.
* Sajauc pa ēdamkarotei šaurlapu kazrozes, upeņu, meža zemeņu lapas, mežrozīšu un pīlādžu augļus, piparmētras un lielās nātres lakstus. Divas ēdamkarotes sasmalcinātā maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina siltā vietā, tad izkāš. Dzer siltu pa pusglāzei 3 reizes dienā pēc ēšanas, pievienojot tējkaroti medus.
* Pa 2 ēdamkarotēm sajauc mežrozīšu augļus, upeņu, aveņu, ārstniecības lakača, brūkleņu lapas un melleņu dzinumus. Gatavo un lieto tāpat kā iepriekšējā receptē.