Normālā situācijā, ja nav nekādu slimību un pārejošu traucējumu, vēderā nevajadzētu būt nekādām īpašām sajūtām – tam jābūt mīkstam un brīvi jāpiedalās elpošanas procesā. Tomēr itin bieži tieši vēders izraisa diskomfortu, un tad cilvēks savas sūdzības ārstam izsaka vārdiem, kas tam šķiet visatbilstošākie, turklāt šie tautas radītie izteikumi un termini bieži vien ne ar ko neatšķiras no medicīniskajiem.
Piemēram, arī ķirurgi, runājot savā starpā, nereti saka: “Pēc operācijas pacientam ir stipri uzpūsts vēders.” Un visiem ir skaidrs, ka pēc operācijas cilvēkam ir pastiprināta vēdera uzpūšanās, kas, visticamāk, radusies tāpēc, ka pēc ķirurģiskās iejaukšanās vēl nav atjaunojusies normāla zarnu trakta darbība. Toties profesionālajā medicīnas valodā šādu stāvokli dēvē par meteorismu.
Vēders uzpūties un urkšķ
Vēders var uzpūsties ne tikai tāpēc, ka pirms tam apēsti kādi absolūti nesavienojami produkti, piemēram, nevārīts piens un svaigi gurķi, bet gan zarnu trakta bakteriālās floras traucējumu, proti, disbakteriozes dēļ. Uzpūšanās var notikt arī vājas zarnu trakta darbības dēļ vai arī būt viena no pirmajām resnās zarnas onkoloģiskās saslimšanas pazīmēm.
Savukārt aktīvas zarnu trakta darbības rezultātā rodas cits fenomens – vēdera urkšķēšana. Šajā situācijā pacients, būdams norūpējies par sava ķermeņa skaļo uzvedību, to tā arī traktē, turklāt pats izsaka trokšņu iespējamo cēloni: “Laikam jau ēst prasa…” Taču patiesībā urkšķēšanai ir pavisam citi izcelsmes cēloņi – šo skaņu izraisa zarnu cilpu rīvēšanās, kad viena no tām ir piepildīta ar gāzēm.
Biežas un šķietami nepamatotas vēdera uzpūšanās gadījumā noteikti jāapmeklē ārsts, bet urkšķēšanas fenomens cilvēkam nav bīstams un ne ar ko nedraud.
Kolikas
Zarnu kolikas atspoguļo kādas zarnu daļas ilgstošu sāpīgu spazmu, un pacienti šā procesa periodiskumu parasti raksturo šādi: “Savelk, brītiņu patur, tad atlaiž…” Krampjveida sāpes vēdera centrā raksturīgas zarnu trakta iekaisuma slimībām, bet, ja līdzīgas sāpes periodiski parādās labās puses paribē, tās, visticamāk, ir aknu kolikas, ko izraisījusi kāda akmens pārvietošanās no žultspūšļa pa žultsvadu.
Uzreiz jāteic, ka nav nekā nenosakāmāka un arī bīstamāka par neizprotamas izcelsmes sāpēm vēderā, un vislabāk par visiem to zina ķirurgi, kas praktizējas vēdera dobuma orgānu ārstēšanā. Ir pat tāda diagnoze kā akūts vēders, ar kuru pacientu ved tieši uz operāciju zāli. Akūts vēders liecina par ārēji neizprotamām norisēm vēderā, kuru patiesos cēloņus var noskaidrot tikai ķirurģiskas iejaukšanās ceļā.
Tālab visiem ļoti nopietni jāliek aiz auss: ja sāpes vēderā nepāriet vairākas stundas, tas ir ļoti nopietns iemesls steidzami vērsties pie ārsta. Turklāt nedrīkst lietot nekādus pretsāpju līdzekļus: 1–2 tabletes analgīna vai nošpas var tik ļoti mainīt slimības ainu, ka noskaidrot sāpju izcelsmi un attiecīgi novērtēt to bīstamības pakāpi var kļūt vēl grūtāk.
Žagas
Kad sākas žagas, cilvēki parasti mēdz teikt: “Nu gan mani kāds piemin! Diez, ar labu vai ļaunu?” Patiesībā žagām ar šādu “pieminēšanu” nav nekāda sakara, to izcelsme ir saistīta ar diafragmas (starpsiena starp krūškurvi un vēdera dobumu) nerva kairinājumiem. No šā refleksa var atbrīvoties, aizturot elpu un, nedaudz noliecoties uz priekšu, ilgstoši maziem malkiem dzerot ūdeni.
Grēmas un atraugas
Grēmas ir noteikts, reizēm ļoti intensīvs sāpju veids, kas parasti mēdz būs vēdera augšdaļā. Tās galvenokārt liecina par kuņģa vai barības vada gļotādas kairinājumu, taču nekad nav iespējams pilnīgi droši pateikt, kāds ir šā kairinājuma mehānisms. Atraugām ir daudz konkrētākas saknes, un visbiežāk tās ir saistītas ar pazeminātu sālsskābes līmeni gremošanas fermentos un kuņģa sulā.
Arī smaguma sajūtai vēdera augšdaļā, kas rodas pēc ēšanas, visbiežāk ir šie paši cēloņi – zema fermentu aktivitāte un slikta barības evakuācija no kuņģa. Savukārt smaguma sajūta vēdera lejasdaļā galvenokārt saistīta ar traucējumiem ginekoloģiskajā sfērā. Bet tā jau, kā saka, ir pavisam cita tēma.