Foto – Pixabay
Rudeņos pilsētas parkos un skvēros atskan raksturīgi būkšķi. Zālienā un uz asfalta celiņiem krīt zaļi, adataini ezīši, kuri, atsitoties pret zemi, pārplīst, dodot brīvību tumši brūniem, spožiem kastaņiem.
Tad ne vien bērni, bet arī pieaugušie nespēj turēties pretī kārdinājumam tos salasīt un aiznest mājās. Mazie veido no tiem dažādas figūriņas, bet lielie – dekorē telpas. Bet vai tā ir vienīgā iespējamā šo skaisto augļu izmantošana?
Ilgu laiku nebija zināms, no kurienes kastaņas nākušas. Uzskatīja, ka to dzimtene ir Indija. Tikai 19. gadsimta vidū noskaidroja, ka zaļās skaistules cēlušās Balkānu pussalas kalnu mežiem.
1575. gadā austriešu botāniķis Rūdolfs Klauziuss atveda no Turcijas vairākus kastaņas stādiņus un iestādīja Vīnē. Pēc četrdesmit gadiem pirmie kastaņkoki parādījās Francijā, bet 19. gadsimta sākumā tos sāka kultivēt Amerikā. Slavenajā “kastaņu pilsētā” Kijevā šis koks parādījās 1842. gadā.
Skaisto ziedu sveču dēļ, kastaņas sākotnēji dēvēja par kokiem svečturiem, bet vēlāk tās ieguva piezemētāku nosaukumu – zirgkastaņas. Tā cilvēks pauda savu nožēlu par to, ka nevar lietot kastaņus uzturā. Ir arī cits skaidrojums. Ja uzmanīgi atlauž lapu kopā ar kātiņu, tad lauzuma vietā redzama zīme, kas līdzinās pakava nospiedumam. Ne velti zintnieki mēdz teikt, ka zirgkastaņā mājo zirga gars.
Par zirgkastaņas dziednieciskajām īpašībām pirmoreiz sāka runāt 16. gadsimta vidū, kad ārsts Peters Andreass Matioli ieteica ar šī koka augļiem ārstēt… zirgus, kam ir aizdusa.
Savs labums beidzot ticis arī cilvēkiem: mūsdienās kastaņu tinktūra ir neaizstājams un efektīvs līdzeklis varikozo vēnu un hemoroīdu, kā arī prostatītu un prostatas adenomas ārstēšanai.
Kastaņa pazīstama ne tikai ar savām tinktūrām un ziedēm. Šis koks ir spēcīgs enerģijas devējs. Sevišķi labvēlīgs tas ir cilvēkiem, kuri saskaņā ar druīdu kalendāru dzimuši no 15. –24. maijam, no 13.–21. novembrim un no 21.–31. decembrim.
Koks svečturis saudzīgi klājas pāri un izlīdzina cilvēka auru. Tas vienmēr gatavs palīdzēt, izņemot 2–3 stundas pēc saullēkta un saulrieta, kad pats atpūšas, kā arī dienasvidū un pusnaktī, kad uzņem kosmosa enerģiju.
“Zaļais svečturis” aizlāpīs caurumus jūsu smalkā ķermeņa apvalkā un harmonizēs iekšējo pasauli, turklāt darīs to pārsteidzoši maigi, nemainot biolauka struktūru. 10–15 saskarsmes seansu ar koku (ik reizi pa 20–25 minūtēm) iepludinās jūsu organismā enerģiju, uzlabos noskaņojumu un cels darbaspējas.
Ja jums nav nekādu veselības problēmu, kastaņa vienkārši atbalstīs grūtā brīdī un palīdzēs piepildīt iecerēto.
Vienīgais, ko šis koks prasa pretī, ir – tikpat delikāta un saudzīga attieksme. Lepnais labdaris necieš varmācību. Ja vajadzīgi kastaņi, lūdzu, salasiet tos, kas nobiruši zemē. Ja sāksit sist no zariem ar koku vai, vēl ļaunāk, ar akmeņiem, tie nekādu labumu nesniegs. Bet, ja cilvēks tāpat vien nolauzīs zaru, viņš uz visiem laikiem būs zaudējis apkārtnes kastaņu labvēlību.
Ja jums nepieciešami kastaņas ziedi vai lapas, vispirms paskaidrojiet kokam, kam tie vajadzīgi, vienkārši – parunājieties ar viņu un lūdziet palīdzību. Tad koks piedos nodarītās sāpes un nepieminēs ar ļaunu. Tikai atcerieties, ka ar “zaļo svečturi” jāsarunājas balsī – uz domās izteiktiem lūgumiem viņš neatsaucas.
Koka enerģija izplatās arī uz augļiem – kastaņiem. Ne velti senatnē bija paradums nēsāt sev līdzi vecu kastani kā amuletu pret ļaunu aci.
Arī mēs varam likt lietā kastaņu maģiju. Spīdošu kastaņu kaudzīte, kas novietota dekoratīvā groziņā istabā vai virtuvē, harmonizē jūsu mitekli un sargā tā iemītniekus no nelabvēlīgiem kaimiņiem vai viesiem.
Kastaņi ir arī brīnišķīgs līdzeklis romantisku attiecību “uzspodrināšanai”. Šajā nolūkā daži brūnie kamoliņi uz nakti jāpaliek zem izredzētā vai lauleņa spilvena.
Ja, staigājot pa rudenīgi krāšņu parku, pamanīsit ieplīsušus zaļus “ezīšus”, nepretojieties vēlmei izlobīt no tiem spīdīgos, brūnos kastaņus.
Ja jums ir vasarnīca, iestādiet tai līdzās zaļo skaistuli. Zināms, ka ikviens koks vislabvēlīgāk izturas pret savu stādītāju. Kastaņas gadījumā būsit ieguvuši otro elpu, kura nekad jūs nepametīs.