Pensilvānijas zinātnieki atklājuši vēl vienu brīnišķīgu ķiploku spēju – tā komponenti nomāc nitrozamīnu sintēzi, kas pazīstami kā īpaši kaitīgi kancerogēni, vēsta resurss verywellhealth.com.
Turklāt ķiploki ievērojamā koncentrācijā satur selēnu un citas vielas ar antioksidantu īpašībām, kas DNS molekulas pasargā no brīvajiem radikāļiem un citiem ķīmiskajiem agresoriem, tādējādi novēršot mutācijas protoonkogēnos.
Tādējādi ķiplokus droši var uzskatīt par pretvēža līdzekli. Par to liecina arī epidemioloģisko pētījumu rezultāti – valstīs, kur ķiploki ir nozīmīga tradicionālās virtuves sastāvdaļa, saslimstība ar vēzi novērojama retāk nekā tur, kur pret ķiplokiem izturas rezervētāk.
Protams, uzskaitītie ķiploku efekti ir tikai daļa to potenciāla, ko vairāk vai mazāk izdevies atšifrēt mūsdienu zinātnei.
Jādomā, ka nākotnē pētījumi par šo augu padarīs mūsu zināšanas vēl plašākas. Var teorētiski daudz spriedelēt par ķiploku sastāvdaļu iedarbību uz, teiksim, cilvēka imunitāti vai vecumu. Tomēr labāk ir nogaidīt, kamēr mūsu rīcībā būs zinātniski pierādīti fakti.
Taču, lai ar ķiplokiem sadraudzētos, pietiek jau ar minēto. Tāpēc papildiniet savu maltīti ar ķiplokiem! Vienīgi nedrīkst aizmirst, ka ārstējošais allicīns rodas tikai pēc ķiploku daiviņu mehāniskas sadalīšanas. Tradicionālā ķiploku virteņu izkarināšana pie virtuves vai istabu sienām no gripas vai infekcijām nevienu nepasargās. Ja nu vienīgi – no ļaunajiem gariem…
Visbeidzot daži vārdi par apsvērumiem, kas kādreiz Rema un Romula pēctečus vedināja tik neglīti apsaukāt šo noderīgo augu. Ķiploku aromāts patiešām nav no tiem patīkamākajiem.
Tālab, pirms iebauda kreptīgās daiviņas vai gatavo dienišķo ķiploku zupiņu, tomēr ieteicams padomāt par saviem līdzcilvēkiem un parūpēties par viņu ožu. Ir ne mazums veidu, kā to izdarīt, – kaut vai ņemot talkā košļājamo gumiju vai kādu mutes skalošanas līdzekli.