Šā dārzeņa mīkstumā ir ļoti daudz organismam nepieciešamo vielu: kalcijs, magnijs, dzelzs, līdz 10% cukura, karotīns, vitamīni B1 un B2, nikotīnskābe, askorbīnskābe.
Ķirbjus var lietot absolūti visi. To mīkstumā ir vairāk nekā 90% ūdens, maz šķiedrvielu un organiskās skābes.
Ķirbji remdē slāpes, veicina zarnu darbību, viegli uzsūcas un nekairina kuņģa un zarnu gļotādu. Tāpēc dārzenis ieteicams uzturā tiem, kas sirgst ar gremošanas orgānu slimībām, it īpaši ar gastrītu (kuņģa gļotādas iekaisumu) un pankreatītu (aizkuņģa dziedzera iekaisumu).
Ķirbji ir bagāti ar pektīniem – organiskiem polisaharīdiem, kas novērš kaitīgās vielas, kuras rodas organismā vielmaiņas procesu rezultātā. Savukārt pektīni palīdz izvadīt no organisma holesterīnu, kas ir būtiski ar aterosklerozi sirgstošajiem.
Nātrija sāļu ķirbjos ir maz, tāpēc organismā neuzkrājas lieks ūdens. Ķirbji pat veicina ūdens izvadīšanu no organisma. Ja konstatētas sirds-asinsvadu vai nieru slimības, uzturā biežāk jālieto ķirbju ēdieni. Lai pastiprinātu diurēzi (urīna izdalīšanos) un novērstu tūskas rašanos, ieteicams dienā apēst apmēram ½ kg svaiga (termiski neapstrādāta) ķirbja vai izdzert glāzi svaigi spiestas ķirbju sulas..