Cilvēka organisms ir kosmosa neatņemama sastāvdaļa. Dabu vieno divi polāri spēki – iņ un jan enerģija, kas ir pastāvīgā kustībā un nepārtraukti veic dažādus pārvērtības procesus. Kad dabas elementi atrodas līdzsvarā, dzīvē uzplaukst harmonija, bet, ja šo polāro spēku līdzsvars ir izjaukts, var sākties katastrofa. Vairāku tūkstošu gadu laikā ķīniešu ārsti un filozofi pētījuši dabu un mēģinājuši izzināt tās noslēpumus.
Austrumu medicīna ļauj veikt padziļinātu diagnostiku, individualizēt ārstēšanu, atrast patoloģiskā procesa rosinošos spēkus, noteikt ārstēšanu. Meklēt un tiekties pēc harmonijas līdzsvara it visā ir Austrumu medicīnas galvenā ideja, tā ir pavisam vienkārša: veselība ir harmonija un līdzsvars, bet slimība – to trūkums vai brīvās enerģijas plūsmas bloķēšana organismā. Fiziskais ķermenis un tā aura ir vienoti.
Daudzi no Austrumu medicīnas novēršas, jo tā neietilpst modernā modelī, un uzskata to par ekscentrisku krāpšanu. Savukārt citi tajā saskata kaut ko noslēpumainu, jo diagnostika un ārstēšanas metodes satur ne tikai senas zināšanas, bet arī mītus un leģendas. Senās Ķīnas, Tibetas un Indijas medicīna ir izturējusi laika pārbaudījumu un ir uzmanības vērta, jo dod ne tikai redzamu rezultātu, bet arī atklāj noteiktu dzīves filozofiju.
Nenoliedzami veselības problēmas risināšanā nav iekļauta izvēle “vai – vai”. Palielinoties Austrumu medicīnas pieejamībai un jau esošajai Rietumu medicīnai, abu medicīnu stiprās puses var apvienot. Vairākās jomās Austrumu medicīnas pozīcijas ir efektīvākas, tāpēc slimība jāārstē ar visām iespējamām metodēm. Ārstēšanas procesā noteikti jāņem vērā klimatiskie un emocionālie faktori. Daudzas slimības attīstās ilgākā laika posmā, tāpēc svarīgi laikus tās atklāt un sākt ārstēšanu, turklāt novērst to pilnībā, nevis tikai radušos simptomus.
Austrumu medicīnā ir vairāki vienkārši izpildāmi ieteikumi, kas ir ļoti svarīgi veselībai.
Vienmēr sirsnīgi smaidiet un piepildiet sirdi ar mīlestību – tā ir visu slimību profilakse
* Skumstot, dusmojoties, raudot vai nervozējot orgāni izstrādā indes, bet, ja cilvēks smaida un ir laimīgs, – medum līdzīgu ārstējošu šķidrumu. Iesākumā var būt ļoti grūti iemācīties iekšēji smaidīt un novērtēt šā smaida rezultātu, taču ar laiku tas izdodas un kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Neatkarīgi no tā, kur atrodaties un ko darāt, smaidiet, atslābinieties, piepildiet sirdi ar mīlestību un ļaujiet tās viļņiem pārplūdināt ķermeni.
Neizplūstiet liekvārdībā
* Runājiet mazāk, rūpīgi izvēlieties vārdus, ko un kā pateikt. Vārds ir enerģija un, pateikts īstajā reizē, ir vērtīgs. Taču nedrīkst aizmirst, ka klusēšana ir zelts.
Mazāk uztraucieties un vairāk dariet
* Mazāk domājiet par nākotni un pagātni, jo tieši tie dod iemeslus satraukumam, bet satraukums izraisa stresu. Pagātni mainīt nav iespējams, bet nākotne ir likteņa rokās. Centieties koncentrēties, panākt, lai šī spēja kļūtu dabiska, bez īpašas piepūles.
Attīstiet prāta spēku
* Ķīniešu valodā jēdzienus “prāts” un “sirds” izsaka ar vienu vārdu. Ja izdodas tos apvienot, aizmirst personīgās ambīcijas un nesatraukties par dzīves sīkumiem, atveras spējas, kas ļauj atbrīvoties no visām slimībām.
Vadiet pats savu seksuālo gribu, nepieļaujiet, lai tā vada jūs
* Limitējiet savu seksuālo dzīvi, jo ļoti biežie sēklu izvirdumi mazina spēka krājumus un pasliktina koncentrēšanās spējas. Prāts uzbudinās no tā, kas tajā ieiet caur acīm, muti, degunu, ausīm. Labāk koncentrēt savu uzmanību uz citām lietām, kas nav saistītas ar seksuālo vēlmi.
Mīliet savu galvu un turiet kājas siltumā
* Mīliet savu galvu, uzskatiet to par Dieva un prāta templi, par dvēseles templi, kur notiek visu dzīves svarīgāko orgānu vadība. Sena tautas gudrība māca: “Turi galvu vēsumā, bet kājas siltumā.” Tā patiešām var izvairīties no pārāk liela enerģijas uzkrājuma galvā, kuras dēļ var parādīties diskomforta sajūta vai pat attīstīties slimība.
* Ja pārāk daudz enerģijas plūst galvā, var palielināties asinsspiediens. Savukārt, aizvadot to uz kājām, asinsspiedienu galvā var pazemināt. Kājām jābūt siltumā, jo tā var novērst sirdslēkmes.
Turiet kaklu siltu
* Kakla rajonā ir daudz asinsvadu un nervu, kas ir savienoti ar ļoti svarīgu ķermeņa daļu – galvu. Tāpēc arī tam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Jāraugās un jārūpējas, lai kakls būtu siltumā, lai tas nebūtu saspringts. Uzsmaidiet tam.
* Daudz ēdot un dzerot, tiek bojāta veselība. Lai padarītu savu dzīvi ilgāku un izvairītos no slimībām, vairākas reizes dienā jāveic siekalu rīšanas vingrinājumi.
* Neejiet vējā pēc peldēšanās vai kad esat sasvīdis.
Uzturs
* Neēdiet pārāk daudz, lai pēc ēšanas nevajadzētu pasēdēt vai pagulēt, lai atpūstos no šā procesa. Tas strauji saīsina dzīvi. Celieties no galda ar vieglu izsalkuma sajūtu un izejiet nelielā pastaigā. Nekad neēdiet pirms gulētiešanas.
* Ēdiet mazāk, bet biežāk – tas uzlabos gremošanas procesu un nepārslogos svarīgos orgānus.
* Maltītes laikā vispirms jāapēd karstie ēdieni. Ja pēc karstajiem ēdieniem nav auksto uzkodu, jāuzdzer vēss ūdens. Pirms ēšanas vajag dziļi ieelpot, lai uzņemtu vairāk gaisa. Ēdieni, kas gatavoti uz dzīvas uguns, ir veselīgāki,
* Ja apēsts par daudz, nedzeriet virsū daudz ūdens un nerijiet to strauji.
* Norīt siekalas nozīmē palielināt to enerģiju, ja nenorij – siekalas zaudē savu spēku.
Ievērojiet mērenību
* Pārāk ilgstoša staigāšana var slikti ietekmēt saites, bet ļoti ilgstoša sēdēšana – dzīvības enerģiju. Savukārt ilgstoša apcere var slikti ietekmēt asinsriti.
* Dusmas, skumjas, nožēla un melanholija ir kaitīgas. Tāpat arī pārāk lieli prieki un baudas.
* Ja uzreiz pēc pamošanās sāk pārāk daudz runāt, tiek zaudēta dzīvības enerģija.
Gadalaiki un veselības aprūpe
* Slimības gadījumā nedrīkst gulēt ar galvu uz ziemeļiem. Ja esat slims vai sasvīdis, nedzeriet aukstu ūdeni – tas bojā sirdi un kuņģi.
* Ziemā jāraugās, lai kājas būtu siltas, bet galva vēsumā, pavasarī un rudenī arī kājām var ļaut sajust vēsumu. Pavasarī un vasarā jāguļ ar galvu pret austrumiem, bet ziemā un rudenī – uz rietumiem.
* Jācenšas gulēt uz sāniem ar ceļos saliektām kājām – tā palielinās dzīvības enerģijas krājumi.
* Vasarā un rudenī jāiet agri gulēt un agri jāceļas. Ziemā jāiet gulēt agri, bet celties var vēlāk. Pavasarī jāiet gulēt, kamēr vēl gaišs, un arī jāceļas agri.