Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot mālus, kas iegūti ģimenes dārziņā, mājas pagalmā vai citā civilizācijas ietekmētā vietā – tiem var būt paaugstināta radioaktivitāte vai arī palielināts radionukleīdu un smago metālu sāļu saturs.
Būtībā aptuveni 50 km rādiusā ap pilsētu visi zemes virskārtai tuvu esošie māla nogulumi satur toksiskus piemaisījumus, bet dažviet indīgo vielu koncentrācija pieļaujamās normas pārsniedz pat desmit un vairāk reižu.
Turklāt nereti mālos mēdz būt stinguma krampju ierosinātāji. Ārstniecībai drīkst izmantot tikai sterilus, speciāli apstrādātus medicīniskos mālus, ko pārdod aptiekā vai specializētā veikalā.
Ārstniecībai domātu līdzekli no māliem gatavo šādi.
* Mālu pulveri, nepārtraukti maisot ar koka vai stikla lāpstiņu (tikai ne metāla), sajauc ar ūdeni (attiecībā 1:1) un turpina maisīt, līdz veidojas viendabīga krējuma konsistences masa. To var ilgstoši uzglabāt ledusskapī vai pagrabā, bet, ja masa nedaudz izžuvusi, to atkārtoti var atšķaidīt ar nelielu daudzumu ūdens.
Pret akūtām slimībām, iekaisuma procesiem, sāpēm palīdz tumšo krāsu māli (sarkanie, zaļie un tumši zilie), bet kā sorbentu var izmantot dzeltenos mālus. Kosmētikas procedūrām piemērotāki ir baltie, pelēkie vai gaišzilie māli. Taču tas nenozīmē, ka, ja pie rokas nav vajadzīgās krāsas līdzekļa, no ārstēšanās jāatsakās. Dziednieciski ir visi māli, tāpēc izmantojami jebkuri.
Kompresēm
Pret artrītu, artrozi, osteohondrozi: līdz 40–45 grādiem sasildītu mālu masu uzziež 1,5–2 cm biezā kārtā četrkārt salocītai lina auduma salvetei un izlīdzina ar lāpstiņu. Sāpošo vietu norīvē ar spirtu, degvīnu vai odekolonu, uzliek kompresi, nostiprina ar saiti un apliek vilnas šalli vai lakatu.
Procedūras ilgums ir 2–3 stundas. Pēc tam kompresi noņem, ādu nomazgā ar siltu ūdeni, nosusina un atkal apsien šalli vai lakatu.
Pret podagru: sāpošajai vietai liek analoģisku kompresi. Iespējams, procedūras laikā vai pēc tās parādīsies sāpju sajūtas. Par to nav jāsatraucas, jo tā jābūt. Pēc 5–6 procedūrām sāpes izzudīs.
Traumu (sasitumu, sastiepumu) gadījumā: divas reizes diennaktī uz 2–3 stundām problemātiskajai vietai liek vēsu mālu aplikāciju. Sastiepuma gadījumā uztūkušajai vietai ieteicams piesaitēt etiķī izšķīdinātus dzeltenos mālus.
Pret apdegumiem: mālu kompresi, bieži to mainot, liek tieši apdeguma vietai.
Pret iesnām: 3–4 reizes dienā uz 20 minūtēm pierei un uz deguna blakusdobumiem (deguna sānos) liek līdz 40 grādiem sasildītus mālu apliekamos. Pret haimorītu līdzīgu apliekamo liek uz deguna blakusdobumiem.
Pret zobu sāpēm: mālu piciņu sasilda līdz ķermeņa temperatūrai, izveido nelielu plācenīti un uzliek smaganai pie sāpošā zoba. Vienlaikus sāpošā zoba pusē vaigam uzliek siltu māla kompresi.
Pret otītu: 40–45 grādus siltu mālu kompresi uzliek kauliņam aiz auss.
Pret bezmiegu: 10–15 minūtes pirms gulētiešanas pierei uzliek mālu kompresi, tikai šajā gadījumā mālus sajauc nevis ar ūdeni, bet rūgušpienu.
Pret saaukstēšanos un lauzošām sajūtām: palagu samitrina mālu šķīdumā (3–4 ēdamkarotes pulvera uz litru ūdens), ietinas tajā, virsū uzklāj polietilēna plēvi un uzsedz siltu segu. Procedūras ilgums – 1,5–2 stundas. Pēc tam kompresi noņem, ķermeni noslauka ar mitru dvieli un liekas gultā.
Aknu attīrīšanai: izmanto mālu un kastaņu pulvera maisījumu (sausus kastaņus vispirms 1–2 dienas mērcē ūdenī, tad samaļ gaļas maļamajā mašīnā). No maisījuma izveidotu plāceni kā sildošu kompresi uz nakti piestiprina labajā paribē.
Uzmanību! Mālu kompreses nedrīkst likt uz krūtīm un kuņģa vietai. Ar tām nedrīkst ārstēties cilvēki, kas sirgst ar tuberkulozi un onkoloģiskām slimībām. Vēl svarīgi paturēt prātā, ka ārstēšanas nolūkiem vienreiz izmantotos mālus atkārtoti lietot nedrīkst, jo tie ir uzsūkuši sevī kaitīgās vielas.