Foto – Pixabay
Marts ir kalendārā pavasara pirmais mēnesis. 20. martā plkst 17.33 sāksies astronomiskais pavasaris.
Lai arī kļavām sula sāka tecēt februāra vidū, tradicionāli marts ir kļavas sulu tecēšanas laiks. Pēdējos gados marta otrajā pusē arī bērziem sāk tecēt sula.
Parasti par bērzu sulas laiku un Sulu mēnesi tiek dēvēts aprīlis. Šogad Kurzemē un Zemgalē jau februārī sāka ziedēt sniegpulkstenītes, bet neskatoties uz to, marts ir un paliek sniegpulkstenīšu, zilo vizbulīšu un māllēpju ziedēšanas sākuma laiks, savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.
Starp citu, 2020. gada ziema pat Latvijas austrumu pierobežā pagāja zilo vizbulīšu, sniegpulkstenīšu un lazdu zieda zīmē. Baložu jeb putnu mēnesī sāk atgriezties mūsu gājputni.
Laikā ap 6. martu jau vairumā atgriežas krauķi. Marta vidū lauku cīruļi un māju strazdi. Mēneša beigās arī baltās cielavas un stārķi. Martā zaķim dzimst pirmie mazuļi, alnim aug jaunie ragi un no ziemas miega mostas lācis. Sērsnu mēnesis ir laiks, kad pēc sniegainām ziemām nāk pavasara pali un ziema atkāpjoties var iekost ne pa jokam.
Lietains marts norāda uz neauglīgu gadu, bet marta putekļi ir zelta dukāta vērti.
1. marts ir Evdokija. Pavasara pirmā mēneša pirmā diena. Dienas līdz 4. martam ir Pavasara vēju dienas. Kāds 1. marts, tāds lielākoties pavasaris. 2. marts paredz vasaru. 3. marts – rudeni, bet 4. marts nākamo ziemu.
Ticējumi. Ja jauka Evdokija – būs jauks pavasaris. Ja vistiņa padzersies, tad Jegorā (6. maijs) aitiņa zālīti paēdīs.
Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji atbilstoši kristīgajai tradīcijai šogad ir 1. martā. Senči Meteni svinēja 6. vai 7. februārī, bet, kā teica mana vecmāmuļa, Meteni var dzīt līdz pat pavasara atnākšanai marta otrajā pusē. Tas ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākas aužamais laiks.
Meteņdienas ēdienkarte tikpat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, vāra cūkas asti un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un “dzina Meteni”. Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astotniekā… Ticējumi. Ja Metenī snieg un dziļš sniegs – vasarā būs daudz sēņu un ogu.
2. marts – Pelnu diena un viena no Vēja dienām. Sākas Lielais Gavēnis. Pelnu dienā uz tīruma, dārzos, lopiem spalvā kaisa pelnus. Pelnus ber drēbes kulītēs, un cits citam piekarina pie apģērba. Cep pelnu plāceni.
Ticējumi. Ja Pelnu dienā vējains laiks, tad būs auksts pavasaris un lopiem pietrūks barības.
Gregors ir 12. martā. Šī ir diena, kad āpsis izlien no alas, bet – ja laiks vēl nešķiet pietiekami silts, lien alā atpakaļ un guļ vēl divas nedēļas. Ja Gregorā atlidojuši gājputni, tad būs bagāts labības gads. Ja līst lietus – būs laba vasara.
Ticējumi. Ja pūpoli atveras, vai atvērušies vairāk no galotnes – laba būs agrā sēja. Ja nav atvērušies (šogad atvērušies jau decembrī), tad laba būs vidējā sēja.
14. marts – Jevdokija (Evdokija). Kāds laiks Jevdokijā – tāds visā vasarā. Diena, kad sievietēm, kas ir mātes cerībās, jāiet vērot saullēkts, lai bērni dzimtu stipri un veseli.
Ticējumi. Ja dienvidu vējš – būs silta un mitra vasara. Ja salst un ziemeļu vējš – būs auksta vasara. Ja Jevdokijā snieg – būs labas ražas, ja līst – būs sliktas. Ja šajā dienā pavasaris smaida, tad tam ticēt nevar, tas vēl raudās.
Ģertrūdes diena jeb Ģērdacis ir 17. martā. Šī diena ir kā veltījums Svētajai Ģertrūdei no Nivelles. Viena no galvenajām Kustoņu dienām. Krauķi dodas pie savām ligzdām. Bišu pamošanās diena. Šajā dienā dravnieki izslauka bišu stropus un gatavojas medus vasarai.
Ticējumi. Ja ligzdās atgriezušies krauķi, pēc trīs nedēļām varēs sēt. Ja krauķi vēl nesteidz atjaunot ligzdas, pavasaris būs garš un auksts.
19. martā Jāzepa diena. Ja Jāzepa dienā dzenis kaļ, būs vēls pavasaris. Lai pasteidzinātu pavasara atnākšanu, apkārt vecai priedei vai ozolam velk melnu āzi un blēj līdz ar to.
Benedikts jeb Bindus ir 21. martā. Dzīvnieki, kas Ģērdacī nav pamodušies, mostas Bindus dienā.
Ticējumi. Ja Bindus dienā sniegs mijas ar lietu, tāds tas būs arī Lieldienās. Silta Bindus diena uz siltu pavasari.
25. martā – Pavasara jeb Kāpostu Māra. Diena, kad koki jūt sāpes, tāpēc cirvi šai dienā necilā. Šajā dienā pamostas arī meža valdnieks lācis. Uguni vakaros vairs nededz un pirmo reizi pavakariņo ar Saules gaismu.
Ticējumi. Ja naktis pirms un pēc Māras dienas ir aukstas, tad sals vēl četrdesmit naktis. Kāpostu Māras naktī jāliek ola uz staba gala: ja čaula nepārsalst, tad būs silts pavasaris.
30. martā ir Aleksis. Viena no Kustoņu dienām. Ūdens vērošanas diena, lai noteiktu, vai būs lieli pali.
Ticējumi. Ja Alekseja dienā pūš dienvidu vējš, būs silts pavasaris. Ja ziemeļaustrumu – būs auksts pavasaris un auksta vasara. Ja zivis iet nārstot – būs labs pavasaris.