Publicitātes foto
Interesanti, kāds būs trešais? Manu uzmanību piesaistīja raksts “Vai Google mūs padara par muļkiem?” (“Is Google Making Us Stupid?”, žurnāls “Th e Atlantic”, 2008.). Autors apspriež, kāpēc lasīšana virtuālā vidē prātu izglīto Citātu atstāstīšana ir otrs solis (vēl nezinu, kur) pēc adoptētas lasāmvielas.
Internets ir ļoti nemierīga vide: tajā pastāvīgi kāds kaut kur kādu aicina, kaut ko maina, pārdod.
Tīmekļa vietne lūst no reklāmas sludinājumiem, apakšvirsrakstiem, tie bez apstājas bombardē uzmanību, traucē koncentrēties. Mēs adaptējamies, mirgojošas reklāmas speciāli nelasām. Taču nervozējam.
Interesanti, cik daudzi vēl būs ieinteresēti maksāt par reklāmu, kas lietotājus atbaida. “Netraucē! Ej prom!” — mēs apsaucam uzmanības sadalītāju. “Tūlīt tevi izslēgšu.”
Mums liekas, ka turam roku uz pulsa, jo viedās tehnoloģijas mums ļauj (!) saņemt paziņojumus par vēstulēm, kas pienākušas feisbuka sadaļā vai elektroniskajā pastā. Katrs pīkstiens vai mirkšķis apstiprina, ka esam svarīgi, kādam vajadzīgi. Mēs ne vienmēr metamies tūlīt atbildēt, taču noteikti painteresējamies, kurš gan patraucējis.
Āaa, atkal Liāna ar savām receptēm un aicinājumiem pievienoties mēnesim bez biksēm. Liāna tiek bloķēta, atgriežamies pie lasāmvielas, taču uzmanība vairs nav tāda. Bet tagad uzrodas Jānis, kas Whatsapp’ā jautā, ko šodien rāda kino, jo viņam noplīsis internets. Un es kļūstu par Jāņa pārlūku. Atkal mēģinu a tgriezties pie sava rakstāmā, bet feisbuka mesendžerī sāk runāt Roberts. Un tagad vairs nezinu, ko daru, kam daru un kāpēc…
Mūsu smadzenes ir apbrīnojami plastiskas — lai arī ko tajās sabāztu, vienmēr atrodas vieta iebāzt vairāk. Mēs novecojam, taču smadzenes bez lielām pūlēm pārprogrammējas un saglabā ietilpību. Tāpēc, gadiem skrienot, mācīties nekad nav par vēlu — pat ļoti labi, ja, sagaidot lielāku vecumu, ir jāvingrina atmiņa. Tikai, lūk, jautājums — vai vērts mācīties ātrlasīšanu? Mūsu prātam nepatīk s līdēt pa virsu, tam netīk skenēt tekstus. Ja neiedziļināšanās tekstā kļūs par paradumu, smadzenes sāks domāt paātrināti — patiešām nezinu, kurš par to priecāsies.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!