Foto – Pixabay
Domāšana notrulinās. Cilvēces primitivizācijas draudus ir saskatījusi katra paaudze savas attīstības gaitā. Cilvēki runā, bet progress turpinās. Franču dzejnieks Alfonss de Lamartins pareģoja (1831.), ka līdz XIX gadsimta beigām periodika izstums grāmatas un pārņems pasauli.
Izdevumu lasītāji iegūs primitīvu, vienkāršotu lasīšanas ieradumu, un prāts kļūs slinks. Domām nebūs laika nobriest, noapaļoties līdz grāmatas formātam, un kā vienīgā lasāmviela paliks laikraksti un žurnāli. Fobijas, ka grāmatas zaudēs savu vērtību, bija arī senāk. Vēl XV gadsimtā itāļu humānists Hieronīms Skvarčafi ko baiļojās, ka, Gūtenbergam izgudrojot drukāšanas mašīnu, grāmatas cilvēkiem kļūst pārāk pieejamas un interesēs mazāk.
Grāmatu pārpilnības dēļ intelekts kļūs slinkāks, domāšana novājināsies. Cilvēki neizbēgami zaudēs degsmi mācīties, grāmatas tiem radīs garlaicību. Drukātās grāmatas mazinās reliģijas un svēto rakstu autoritāti, savu vērtību zaudēs zinātnieku un rakstvežu darbi. Grāmatas ir palikušas, noplok runas, ka tās izkonkurēs elektroniskā lasāmviela. Taču tās ir zaudējušas svētumu, laimes garšu, cieņu, kāda tām piederēja, kad bija mazāk pieejamas.
Lasīšanas ieradumi arī mainās: cilvēki vairs nelasa analītiskus rakstus, viņi izvēlas kopsavilkumus un citātus. Ņujorkas Universitātes profesors Klejs Širkijs mierina: tas ir normāli. Viņaprāt, XXI gadsimtā ir muļķīgi kavēt laiku, gremojot L. Tolstoja “Karu un mieru” vai M. Prusta “Zudušo laiku meklējot”, jā, tāda lasīšana ir “pārāk gara un neinteresanta”. Kopumā šie darbi “nav tā laika vērti, ko atņem saviem lasītājiem”. Pēc zinātnieka domām, mēs beidzot varam atbrīvoties un atmest mokošos garas un sarežģītas lasīšanas ieradumus. Mani bijušie kolēģi un citi preses brāļi vaimanā, kas gan būs, ja virtuālais vārds izstums periodiku.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!