Kas pasaulē notiks, ja vairs nebūs grāmatu, žurnālu un laikrakstu? Cilvēki negrib lasīt, izvairās no gariem rakstiem. Nepērk biezas grāmatas. Katru reizi, rakstot blogā, sevi piebremzēju — mīļā, netrako, rāmāk. Tu taču vēlies, lai tevi lasītu, nevis tikai pārskrietu ar acīm. Kā piespiest lasītāju lasīt — tas ir mūsdienu esamības jautājums. Kā sarežģītāka raksta autoram nenokļūt aiz borta patērētāju pasaulē? Dziļā lasīšana ir vērtīga nevis tikai iegūto zināšanu dēļ, bet tā arī att īsta pasaules uztveri. Tās lielākā vērtība nav pats vārds, bet intelektuālās vibrācijas, kuras tā sūta mūsu smadzenēm.
Dziļās lasīšanas laikā mēs nokļūstam meditācijas telpā, kurā atnāk atbildes, aug spārni vai šķiļas radziņi. “Dziļā lasīšana nav šķirama no dziļās domāšanas, tāpēc, aizpildot to ar “kopsavilkumiem”, upurēsim kaut ko ļoti svarīgu ne tikai sevī, bet arī mūsu kultūrā,” — apgalvo Marianna Vulfa, Tuftas (ASV) universitātes att īstības psiholoģe. Pēc viņas domām, spēja lasīt, atšķirībā no valodas spējas, mums nav iedzimta, tā netiek nodota no paaudzes paaudzē.
Pats par sevi lasīt neviens cilvēks nesāk — viņam jāiemācās ar prātu uztveramus simbolus iztulkot saprotamā valodā. Antīkie filozofi nobijās, ka cilvēkus var tik ļoti ietekmēt rakstīts vārds, ka tas izmainīs viņa d omāšanu. Un mēs tā vietā, lai censtos rast atbildes savā galvā, zaudēsim atmiņu lavīnu, meklēsim ātru atbildi grāmatā.
Ļaudis iegūs daudz informācijas bez att iecīgas instrukcijas un vilsies. Viņi domās, ka tiem ir daudz zināšanu, bet īstenībā būs pavisam nezinoši vai nosacīti gudri. Ne Sokrats, ne c itas domāšanas pīlāri nevarēja paredzēt, ka rakstīšana un lasīšana Dziļās lasīšanas laikā mēs nokļūstam meditācijas telpā, kurā atnāk atbildes, aug spārni vai šķiļas radziņi.
Virtuālā pasaule ielaužas arvien dziļāk. Mērķē uz mūsu būtības centru. Tā atbīda malā kartes un pulksteņus, žurnālus un grāmatas, kalkulatorus un tālruņus, radio un televīziju. Tekstu plūsma interneta meklēšanas sistēmā, kopsavilkumu un izvilkumu pārpilnība sociālajos tīklos, ātras ziņas telefonpastā un e-pastā — mēs pat lasām vairāk nekā jebkad agrāk.
Taču tā ir cita veida lasīšana. Varbūt pieskaņota citādai domāšanai un citādai uztverei. Šodien mēs neesam tas, ko lasām. Mēs esam tas, kā lasām. Neviens nešaubās, ka tas ved uz progresu. Bet vai ved uz laimi? Bet varbūt uz laimes īsceļu?