Latviešu gadskārtā Meteņus svin starp Ziemassvētkiem un Lieldienām – šogad Meteņu svētdiena ir 11. februārī. Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā – Pelnu dienā – sākas pavasaris un jauns gads.
Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastvāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi.
Meteņu dienā notika vizināšanās ar kamanām, bet priekšvakarā – budēļos iešana un svētku mielasts ar meteņa slavināšanu un īpašu saimnieces deju, kas paredzēta auglības veicināšanai. Mielošanās, dziedāšana, ciemos iešana un vizināšanās. Meteņi ir zīme, ka ziema iet uz beigām un tuvojas pavasaris.
Tradicionālie ēdieni
Meteņos valda liela ēdienu daudzveidība – miežu un kaņepju plāceņi gan bez, gan ar pildījumu, dažādi pīrāgi, cūkas galva, šņukurs, kājas un ausis.
Īpašs meteņu ēdiens ir grūdenis – žāvēta cūkas galva savārīta ar grūbām un kartupeļiem.
Izdarības
Meteņa dzīšana. Bērnus uzaicina turēt maisu, lai Metenis var sviest tajā pīrāgus un zelta pogas. Īstenībā pīrāgus met lielie puiši, kas beigās bērnus arī aplaista ar ūdeni.
Budēļu saņemšana un budēļos iešana. Meteņi ir pēdējā budēļos ejamā reize, jo budēļi pieder ziemas nodarbībām. Pēc Meteņiem sākas pavasaris un tad budēļos vairs neiet.
Vizināšanās ar ragaviņām visas Meteņa dienas garumā. Lai šī jautrā nodarbība nebūtu jāpārtrauc ar ēdienreizēm ēdienu paņem līdzi.
Lietuvēna dzīšana. Visi mājas ļaudis taisa ar šķērēm un pulksteņiem lielu troksni un liek kādam bērnam, kas to nezina, stāvēt zināmā vietā ar maisu, kur lietuvēns, kad citi to dzenāšot, iemetīšot viņam visādu bagātību. Bet augšā pār bērnu stāv jau cits, kas tur ir paslēpies ar ūdens spaini. Kad nu bērns ir pašā lielā gaidīšanā, ka lietuvēns metīšot mantas maisā, tad otrs izgāž nabadziņam ūdens spaini pār galvu.
Vai arī saka ka Meteņa dienā lietuvēns no istabas augšas metot dāvanas. Kad kāds bērns gribēja lietuvēnu redzēt, tad kāds pieaugušais paslēpās istabas augšā ar ūdens spaini un meta bērniem šādus tādus niekus zemē, bet ja kāds pieaugušais atnāca skatīties – tam uzlēja ūdeni.
Meteņa izdzīšana. Meteņa rītā dzen Meteni no mājas ārā. Dzinējs uzkāpj ar spriguli istabas augšā un dauzās tur pa visiem stūriem. Bērni tikmēr tur zemē maisu, lai tur Metenis bēgdams ieskrietu. Dzinējs jau iepriekš ir uznesis ūdens spaini augšā un uzlej bērniem uz galvas un tad saka, ka tas esot bijis Metenis.
Vizināšanās ar ragaviņām. Meteņos jālaižas no kalniņa ar ragutiņām un jādzied: Cik no kalna nolaižos, Tik no auss nokožos. Un katru reizi jānokožas no līdzpaņemtas cūkas auss.
Ticējumi
Par laikapstākļiem
Kāds laiks Meteņos – tāds būs arī Lieldienās.
Ja Metenī vējains laiks – būs auksts pavasaris.
Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem – vasarā būs daudz sēņu un ogu.
Ja Meteņos sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienās.
Par nākamo ražu
Meteņa dienā no kalniņa ar ragutiņām jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.
Meteņa dienā vīriešiem ar matiem jāplūcas, lai tiem gari lini aug.
Meteņa dienā vīriešiem vajagot stipri daudz dzert, tad augot labi lini.
Meteņa vakarā jāveļ sniega bumbas, lai kāpostiem tikpat lielas galviņas augtu.
Ja Meteņos vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties – būs laba raža.
Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu – Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
Ja Meteņos sauss laiks – būs ražīgs gads.
Ja Meteņos snieg vai līst, tad būs labs sēņu un ogu gads.
Maize ir jāsagriež kancīšos jau vakarā priekš Meteņa dienas, jo citādi viņa nenāk par svētību ēdājam, kā arī rudzi vasarā ir pavājāki.
Meteņa dienā skrējuši no kalniņa, lai augot gari lini un lai vasarā neēdot odi.
Meteņa dienā vajag pirmos mēslus uz tīrumu vest, tad var visos vējos ar mēsliem strādāt, citādi ziemeļu vējā vesti un ārdīti mēsli ir tikpat kā purvā iegāzti.
Metenī vajagot vārīt cūkas astes, tad augot gari mieži.
Ja Meteņos kurmju rakumus izbada ar pīlādžu iesmu, uz kura cepta gaļa, tad kurmji nerok.
Meteņa dienā mēsli jāved, lai kurmji nerok dārzus un laukus.
Kad Meteņa dienā strādā, tad kurmji izveļ laukus.
Par pārticību
Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju – vasarā govis nebizo.
Ja Meteņa dienā Mēness trīs dienas vecs – būs labs gads, ja vecāks – tad slikts.
Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties – būs labs un auglīgs gads.
Metenī nedrīkst vērpt, lai traki suņi neskrien mājā.
Meteņa dienā vajag aiznest maizi un gaļu zem kāda liela ozola un gaidīt, kad kāds putns nāk ēst. Ja putns pirmo ēd gaļu, tad gaļa būs lētāka; ja maizi, tad maize.
Ja Meteņa naktī lien maisā – lietuvēns dod dāvanas.
Meteņos un Pelnu dienā sievišķi nevērpj un vīrišķi nekā neklauvē, jo citādi vējš plosīs ēkas un jumtus.
Meteņa dienā nedrīkst nekā mājās ievest, bet gan tikai izvest.
Meteņa dienā nedrīkst vērpt, citādi mazi sivēni trīc, raustās un griežas apkārt.
Meteņa dienā nedrīkst velēties, jo citādi drēbes nekad vairs nevarēja baltas dabūt.
Meteņos jāvāra cūkas kājas, tad aug labas cūkas.
Budeļos ejot jācep arī maize, lai tā to gadu nepelētu.
Ja budēļu vakarā zirņus vāra, tad ir sprogaini jēri.
Zirgi pirmo reiz jāiebrauc Metenī, tad tie vienmēr brangi un labi iet.
Meteņos jālaižas no kalna ar ragutiņām, tad zirgi viegli tek.
Ja Metenī gans skrien trīsreiz ap māju, tad vasarā govis nebizo.
Ja Meteņa dienā ēd cūkas ausi, tad izdodas labi sivēni.
Meteņos priekš saules jāizslauka istaba un mēsli jāliek tur, kur grib lai vistas dēj.
Kad Meteņa dienā cilā sietiņus, tad nākošā vasarā būs daudz mušu.
Par precībām
Meteņa vakarā meitām jājāj ar cepļa slotu līdz cūku kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit un jāteic: “Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!” Ja cūka atrukst pretī, tad dabūs to gadu precēties.
Par nākotni:
Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru, lai būtu lieli rakstītāji, tāpat kā cūka liela rakātāja.
Meteņa dienā bērns jābāž maisā un jāsviež pār sētu – tad tie neaizgulēsies.
Metenī sunim uz cirvja kāta jādod gaļa un maize. Ja suns pirmo ņēmis maizi, tad bijis gaidāms auglīgs gads un otrādi.
Par veselību
Meteņa dienā vajag gulēt šķērsām zem balkas, tad mugura nesāp.
Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.
Meteņa dienā nevar šūt – tad aug gari pirksti.