* Jebkurš suns, pat visparastākais krancis, spēj sniegt atvieglojumu aterosklerozes, išēmijas, stenokardijas, infarkta, aritmijas, asinsvadu veģetatīvās distonijas, reimatisma, diabēta, kuņģa čūlas, pankreatīta, nieru slimību, gripas, bronhītu, drudža, malārijas, sarkanās vilkēdes, staru slimības, neirozes, histērijas, neirastēnijas, dermatītu, neirodermīta, audzēja gadījumā.
* Liela auguma suņi (ņūfaundlendi, sanbernāri, melnie terjeri u.c.) labvēlīgi iedarbojas pret biežu angīnu, artrītu, hronisku gastrītu, hemoroīdiem, dzelteno kaiti, žultsakmeņiem, endēmisko kāksli, kolītu, nieru un sirds mazspēju, osteohondrozi, hronisku otītu, hronisku tonsilītu, podagru, sirdskaitēm, aknu cirozi. Pret sirds mazspēju vienu mēnesi katru dienu vismaz pusstundu plaukstas jāuzliek dzīvnieka sirds apvidum: zinātnieki pierādījuši, ka liela suņa sirds muskuļa alfa ritmam piemīt tik augsta aktivitāte, ka ar to nav salīdzināms neviens kardiostimulators.
* Pret hipodinamiju vai aptaukošanos jāizvēlas enerģisks suns, piemēram, spaniels, seters vai kāda no medību suņu šķirnēm. Taču jāņem vērā, ka cilvēkam, kam ir hipertonija vai kāda sirdskaite, tik aktīvs suns nav vēlams.
* Nervoziem, viegli uzbudināmiem cilvēkiem piemērots ir šarpejs. Šī šķirne ir vairāk nekā 2000 gadu sena, un suņi tiek atzīti par dziednieciskiem tiem piemītoša īpašā biolauka dēļ. Šarpejs noņem galvassāpes, ārstē bezmiegu, depresiju, fobijas, labvēlīgi iedarbojas epilepsijas un neirastēnijas gadījumā.
* Nieru koliku, reimatisma, podagras un radikulīta izsauktās sāpes lieliski mazina vai pat noņem vispār kailie ķīniešu un meksikāņu sunīši: viņu ķermeņa temperatūra ir 40–42 grādi, turklāt tiem piemīt unikālas ekstrasensorās un ārstnieciskās spējas.
* Pret sirds un galvas asinsvadu spazmām biežāk jāglauda uzticamā drauga galva: trīs minūšu ilgam šādam kontaktam ir tāda pati iedarbība kā vienai nošpas tabletei.
* Ja nomoka radikulīts vai osteohondroze, suns būs teicams dzīvs “termofors”, kas izsildīs sāpošo vietu un mazinās sāpes.
* Pastaigas ar suni īpaši veselīgas gados vecākiem cilvēkiem: tādējādi viņi vairāk kustas un uzturas laukā svaigā gaisā, kas sevišķi nāk par labu aterosklerozes, liekā svara, stresa un reimatisma gadījumā.
* Suns spēj sniegt pirmo medicīnisko palīdzību arī tad, ja gadījusies brūce vai apdegums: dzīvnieka siekalas satur antibiotiku lizocīmu, kam ir baktericīda un dziedējoša iedarbība.
* Ķemmējot suni, vilnu nevajag izmest, bet gan savākt audekla maisiņā – tā tiks iegūts teicams līdzeklis pret radikulītu, lumbago un locītavu iekaisumu: maisiņš jāsasilda ar karstu gludekli un jāpieliek sāpošajai vietai.
Tikai jāņem vērā, ka ekspluatēt “dzīvo bateriju” un ar varu censties noturēt sev līdzās, kad suns to nevēlas, nedrīkst. Pretējā gadījumā četrkājainais dakteris pats var sasirgt ar saimnieka kaiti.