1. Brokastis veicina pieņemšanos svarā.
Tā nav. Kad cilvēks guļ, vielmaiņa palēninās un “nepamostas” līdz brīdim, kamēr netiek pabarots. Tas nozīmē – izlaižot brokastis, organisms līdz pusdienām sadedzina daudz mazāk kaloriju nekā varētu, ja brokastis būtu ieturētas. Turklāt, ja organismam tiek atņemtas brokastis, tas “ieslēdz” pašsaglabāšanās instinktu un enerģiju, ko saņem no pusdienām un vakariņām, sāk izmantot tauku krājumu radīšanai nebaltām dienām. Un vēl: cilvēki, kas raduši brokastot, pusdienām un vakariņām izvēlas ēdienus ar mazāku kaloriju daudzumu.
2. Lai sagremotu brokastis, organisms patērē daudz enerģijas, kas daudz noderīgāka būtu darbam.
Aplams priekšstats. Labas brokastis ir teicams veids, kā uzlabot smadzeņu darbību. Tie, kas nebrokasto, daudz grūtāk koncentrējas doto uzdevumu izpildei, viņi biežāk cieš no galvassāpēm un, kā liecina statistika, biežāk kļūst par ceļu satiksmes negadījumu dalībniekiem.
3. Ja brokastis izlaiž, izsalkuma sajūta notrulinās.
Nebūt ne. Cilvēki, kas neēd brokastis, ar grūtībām sagaida pusdienas, bet dienu beidz ar vēlām vakariņām, kas veselību nekādi nevairo.
4. Daudziem cilvēkiem no rīta nav apetītes, tātad – brokastis ir liekas.
Jāteic, ka apetītes galvenokārt nav tiem, kuri raduši pieēsties uz nakti. Tāpēc speciālisti no sirds iesaka mainīt paradumus – pārstāt pieēsties pirms gulētiešanas (arī uzkost naktī) un sākt brokastot.
5. Brokastīm jābūt bagātīgām.
Tā gluži nav. Pārēsties no rīta ir tikpat slikti, cik neēst vispār. Rīta stundas nav piemērots laiks smagiem ēdieniem.
Brokastu tradīcijas pasaulē
Lielbritānija
Auzu putru un aukstu apelsīnu sulu mūsdienu angļu galdā var redzēt reti. Tagad viņu tradicionālās brokastis ir īsts gaļēdāju sapnis: cepts bekons vai cīsiņi, tomāti, cepeškrāsnī sautētas pupiņas, obligāti arī ola, tostermaize ar džemu un tēja (bieži ar saldo krējumu). Holesterīna slodze britu brokastīs ir tik liela, ka tās tiek kritizētas pat pašā Anglijā.
Francija
Franču brokastīm ir diezgan biedējošs paskats. Galdā tiek likti kruasāni vai bagetes, sviests, džems, ļoti daudz kafijas un piena. Vispirms maize tiek apziesta ar sviestu, tad – ar džemu, pēc tam gatavā sviestmaize tiek iemērkta kafijā. Visas šīs darbības notiek ne tikai mājās, virtuvē, tās vērojamas arī kafejnīcās, turklāt – jau no paša agra rīta.
Itālija
Tikai tasīte kafijas – melns apdedzinošs espreso. Izņēmuma kārtā neliela pieticīga bulciņa. Nekādu pastu, picu, omleti vai šķiņķi itālieši no rītiem neēd.
Vācija
Parastās vāciešu brokastis sastāv no bulciņas, sviesta, džema, šķiņķa, mīksti vārītas olas un kafijas. Taču jāatzīst, ka pēdējā laikā vācieši arvien biežāk priekšroku dod sausajām brokastīm (muslim ar dažādām piedevām).
Norvēģija
Jo skarbāks klimats, jo pamatīgākas brokastis. Pēc skandināvu tradīcijas, obligāta ir brokastu sviestmaize – ar sviestu apziesta svaiga maize plus auksta gaļa, kūpināta zivs, siers, vārītas olas, ogu ievārījums un obligāti – kafija.
Turcija
Pret turku brokastīm dietologiem nav iebildumu. Tās satur sieru, tomātus, maizi ar medu vai ievārījumu, olas. Viss garšīgs un sātīgs, taču nerada ne kādu apgrūtinājumu kuņģim. Lai arī kafija šajā valstī ir lielā cieņā, turki no rītiem labprātāk dzer tēju.