Katras attiecības, kas mums veidojas dzīvē, parāda, cik atvērta no noslēgta ir mūsu iekšējā telpa.
Jaunībā gatavojām sirdis tam, lai tajās varētu ienākt mīlestība. Vēlākos gados mīlestība pati gatava ienākt mūsu sirdī, tikai daudzu sirdis ir tai slēgtas.
Visi tiecamies pēc šīm skaistajām jūtām, un katrs sirds dziļumos esam pārliecināti, ka vientulība un iepriekšējās, neveiksmīgās attiecības neskar laimīgo nākotni, tomēr nav tik vienkārši.
Kā iemīlas pusaudzis vai jaunietis? Tās ir pēkšņas, visaptverošas un mēru nezinošas jūtas. Cilvēks nav paspējis gūt brūces attiecībās, izdarīt savus bēdīgos secinājumus, tāpēc uzsūc jaunās, neizpētītās jūtas gluži kā sūklis. Tāpēc arī pirmā mīlestība tiek tik ļoti apdziedāta, un ne tikai tāpēc, ka pusaudzis iemīlas pirmo reizi, bet tāpēc, ka jaunās jūtas burtiski ienāk tukšā, nepiepildītā telpā.
“Svētai vietai tukšai nepalikt,” tā pāris vārdos varētu aprakstīt pirmās mīlestības fenomenu. Tāpēc pirmās jūtas ir tik tīras, tik spēcīgas, tik prātā paliekošas, ka jauniem cilvēkiem nav emocionālo barjeru un bloku. Ja arī rodas problēmas, tās parasti skaidro ar pieredzes trūkumu.
Un nekādas problēmas nav briesmīgas, jo, kā likums, pirmā mīlestība reti ir pamatā ciešām un stabilām attiecībām uz visu dzīvi, visbiežāk pusaudžu pāri izšķiras. Tas ir normāli, cilvēks visu dzīvi mācās, un tas attiecas arī uz jauniešiem. Pirmās jūtas māca mijiedarboties ar partneri, veidot attiecības, pētīt tuvību un censties izprast pretējā dzimuma psiholoģiju.
Lai cik iecietīgi mēs skatītos uz pusaudžu naivumu, atvērtību un ievainojamību, ar kādu viņi izmēģina attiecības, arī pieaugušajiem vajadzētu censties attiecībās ienākt “tukšiem” un gataviem atdoties jūtām!
Pagātnē jāatstāj vecās traumas un aizvainojumi, emocionālo sāpju atskaņas, ierobežojušas pārliecības no negatīvas pieredzes.
Pieredzei un pārliecībai nav nekādas vainas, bet tikai līdz brīdim, kad tā padara dzīvi vienkāršāku, nevis ieved to strupceļā.
Pieredze ir reālas, noderīgas zināšanas, kas gūtas dzīvē, bet, ja tā kļūst par bloku, kas neļauj izpausties mīlestībai, no tās bez žēlastības jāatbrīvojas. Un tagad iztēlojies, ka katrs partneris nes līdzi tādu nastu no iepriekšējām attiecībām, izliekoties nejūtam tās smagumu!
Tas nozīmē glabāt pagātnes “suvenīrus”, un, cenšoties uz to pamatiem uzbūvēt jaunas attiecības, abi partneri būtībā mēģina salauzt viens otra aizsargbruņas un brīnās, kāpēc neatnāk mīlestība.
No iepriekšējo attiecību radītajām sāpēm var atbrīvoties, tikai pārslēdzoties no režīma “domāt” uz režīmu “just”. Vienkārši beidzot pievērsies savām jūtām, atbrīvojoties no liekas kravas un “pagriežot skaļāk” visu, ko vēlies sadzirdēt!