Nierakmeņu lēkmes sāpes jau izsenis tiek uzskatītas par vienām no spēcīgākajām sāpēm, ko cilvēk spēj piedzīvot. Kādēļ rodas nierakmeņi, kādas ir ārstniecības iespējas un kā tās ir mainījušās laika gaitā? Ko varam darīt profilakses nolūkos, lai samazinātu iespēju ar šādu problēmu sastapties? Noderīgu informāciju sniedz BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologs Pēteris Vaganovs un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
“Nierakmeņu slimība ir viena no izplatītākajām nieru kaitēm – kāds akmens ir bijis katram trešajam. Biežāk tie veidojas vīriešiem,” saka P.Vaganovs.
Taču pēdējo desmit gadus laikā iezīmējas jauna tendence – aizņemtais, skrejošais dzīvesveids mūsdienās veicina to, ka ar nierakmeņu slimību slimo arvien jaunāki, aktīvi, sportiski cilvēki, jo viņi ikdienā aizmirst padzerties un rodas pastāvīgs šķidruma trūkums organismā.
Šajā riska grupā, kā uzsver dakteris, ir arī to profesiju pārstāvji, kuriem darba specifika neļauj jebkurā brīdī padzerties – piemēram, ķirurgi, kam ilgas stundas jāoperē, un tālbraucēji šoferi, kuriem nav iespējams jebkurā brīdī aiziet uz tualeti, un tāpēc viņi spiesti ierobežot šķidruma uzņemšanu.
Nierakmeņi veidojas tad, kad urīns, kurš rodas, nierēm filtrējot asinis, ir pārsātināts ar dažādu veidu sāļiem. Otra situācija – kad urīns ir par skābu vai par bāzisku un sāļi nešķīst. Pārsātinājuma rezultātā sāļu pārpalikums pārvēršas nogulsnēs un veido kristālus, kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi.
Paaugstinātam dažu sāļu daudzumam asinīs var būt vairāki iemesli – kuņģa un zarnu trakta slimības, podagra, asins slimības, endokrīno orgānu slimības, dažādu medikamentu ilgstoša lietošana, arī kaites, kas paaugstina kalcija līmeni asinīs.
Dažos gadījumos vainīgi iedzimti vielmaiņas traucējumi, kad asins sāļu sastāvs un koncentrācija ir pilnīgi normāla, taču pati niere kaut kāda defekta dēļ nespēj ar to tikt galā.
Daudziem nierakmeņu rašanos provocē hronisks urīnceļu iekaisums, ko izraisa mikrobi. Baktērijas, kuras dzīvo urīnceļos, ražo olbaltumus – savus dabiskos dzīvības procesu atkritumus. Tie peld urīnā, un kā sniega bumba, veļoties no kalna lejā, arvien vairāk aplīp ar sāļiem, ko satur urīns.
Tāpat nierakmeņu veidošanos sekmē stāvokļi, kas novājina organismu, – cukura diabēts, imunitātes traucējumi ķīmijterapijas dēļ vai reimatoīdais artrīts, kura ārstēšanā lieto medikamentus, kas nomāc imunitāti. Vīriešiem pie nierakmeņu slimības veicinošajiem riskiem jāpieskaita arī labdabīga prostatas palielināšanās, kad tiek traucēta urinācija un veidojas iekaisums.
Kā nierakmeņus atklāt, lasi nākamajā lapā!