Noskaidrots, kas palielina risku pārciest insultu

10-09-2017

insults

Vai katram no mums ir lemts pārciest insultu – tas lielākoties atkarīgs no iedzimtības. Islandes zinātnieki atklājuši gēnu, kura izmaiņas spēj rosināt šīs slimības visizplatītāko formu attīstību.

Pēc pētnieku atzinuma, izmaiņas šajā gēnā ir tikpat nopietns riska faktors kā arteriālā hipertonija, paaugstināts holesterīna līmenis un smēķēšana. Atrastais gēns nekad agrāk netika saistīts ar insultu, bet tagad tā atklāšana var pavērt ceļu jaunām insulta ārstēšanas un profilakses metodēm.

Taču daudzos citos zinātniekos šī vēsts neizraisīja tik lielu sajūsmu, lai gan arī viņi, protams, ļoti vēlas, lai insulta diagnostikā un ārstēšanā iespējami ātrāk parādītos jaunas metodes. Pirmkārt, viņi oponē, ka pētījums veikts tikai Islandē, tātad nav garantijas, ka līdzīga ģenētiska atkarība ir arī citām tautām. Otrkārt, arī pats fakts, ka pastāv ģenētiska nosliece asinsvadu patoloģijas attīstībā, nav nekāds jaunums. Praksē mediķi visā pasaulē ir pārliecinājušies, ka eksistē šīs saslimšanas ģimenes formas.

Neiroķirurgiem nereti nākas saskarties arī ar citu ģenētisku priekšnosacījumu. Jau sen ievērots, ka galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, kas notiek insulta pirmajās minūtēs un stundās, dažādiem slimniekiem norit ar vienādu reakciju kaskādi smadzeņu audos, vienādā secībā un pat vienādā ātrumā. Tieši šīs patoloģiskās reakcijas arī ir tās, kurām ir ģenētisks raksturs. Visbeidzot nevar nepieminēt arī to, ka ļoti bieži insulta izraisītājs ir arteriālā hipertonija un cukura diabēts, arī šīs slimības tikpat labi var būt jau ģenētiski “ieprogrammētas”.

Īsāk sakot, zinātnieki nešaubās, ka uz insultu eksistē nosliece. Galvenais ir pavisam kas cits: kā šo noslieci atklāt iespējami agrāk un nepieļaut slimības attīstību. Pagaidām vēl to izdarīt nav iespējams. Toties iespējams kas cits, un to katrs savā labā var izdarīt pats.

Tiem, kam ģimenē kāds no tuviniekiem pārcietis insultu, attiecībā pret sevi jābūt pastiprināti uzmanīgiem. Ja parādās spējas galvassāpes vai reiboņi, nespēks rokā vai kājā, nedroša gaita, redzes un runas traucējumi vai troksnis ausīs, nekavējoties jādodas pie ārsta – arī tad, ja pēc neilga laiciņa visas šīs nepatīkamās sajūtas pārgājušas. Rūpīgāk jāseko arī arteriālajam spiedienam, cukura un lipīdu daudzumam.