Foto – Pixabay
Daudzas cilvēka īpašības – raksturs, uzvedība, vērtību skala u. c. – atkarīgas no smadzeņu uzbūves. Vismaz tā uzskata zinātnieki. It bieži mēs paši nenojaušam, cik noslēpumu un zemūdens akmeņu slēpjas mūsu galvā.
Optimistiem un pesimistiem tā smadzeņu daļa, kas kontrolē emocijas, uz saņemto informāciju reaģē atšķirīgi. To pierāda arī zinātnieku eksperimenti.
Piemēram, divām sieviešu grupām (vienai ar rožainu, bet otrai – ar drūmu skatījumu uz dzīvi) tika rādīti dažādu saturu attēli. Optimistēm smadzenes uz jautru un smejošu cilvēku attēliem, skaistām dabas ainavām reaģēja vētraini. Toties pesimistes uz pozitīva satura attēliem praktiski nereaģēja. Bet, kad tika rādīti attēli ar drūmiem sižetiem (kapsētas, raudoši cilvēki, ieroči, milzīgi zirnekļi), aparāti viņām konstatēja augstu smadzeņu šūnu aktivitāti.
Zinātnieki uzskata, ka cilvēkiem un pērtiķiem smadzeņu iekšējā uzbūve praktiski neatšķiras.
Vienīgā atšķirība ir pavisam niecīgs laukumiņš, kas atbildīgs par cilvēku spēju reaģēt un novērtēt audiovizuālo informāciju saskaņā ar apkārtējās pasaules uztveri, tajā skaitā arī par humora izjūtu un simpātijām vai antipātijām pret sev līdzīgiem.
Cilvēki, kuriem ir kāds smadzeņu pieres daļas bojājums, nereti zūd šīs spējas. Bet, kā uzskata speciālisti, tieši tā ietekmē cilvēku sociālo uzvedību, tā nodalot mūs no šimpanzēm un citiem primātiem.
Izrādās, arī pārāk liela uzticēšanās ir smadzeņu defekta rezultāts. Ir īpaša smadzeņu zona, kas atrodas pusložu pieres daļā un palīdz noteikt, vai sarunas partneris melo vai ne.
Cilvēkus, kuriem šajā smadzeņu daļā ir kāds bojājums, ir seškārt (!) vieglāk piemānīt un maldināt nekā tos, kuriem viss ir kārtībā. Tieši viņi galvenokārt kļūst par krāpnieku un afēristu upuriem.