Migrēna ir galvas sāpes, kas rodas, ja ir galvas asinsrites traucējumi. Tā ir īpaši bīstama un, neraugoties uz zinātnieku pastiprināto interesi un rūpīgo izpēti, migrēna vēl joprojām ir viens no vismazāk izzinātajiem galvassāpju veidiem. Ar migrēnu sirgst cilvēki, kam uz to ir ģenētiska nosliece – lielākoties sievietes.
Migrēnas pazīmes ir:
* regulāras lēkmes, kas padara cilvēku darba nespējīgu;
* sāpēm ir pulsējošs raksturs, visbiežāk tās ir tikai vienā, galvas labajā pusē, un pastiprinās pat pie nelielas fiziskās slodzes;
* lēkmes pavadoņi ir uzbudinātība (kaitina viss, īpaši gaisma un skaņas), galvas reiboņi, vājums un slikta dūša.
Padotā darbinieka migrēna
Mūsdienu cilvēka dzīve ir viena vienīga steiga, tāpēc spriedze un pārpūle ir neizbēgamas. Šajā sakarībā ārsti pat izceļ tā saukto padotā darbinieka migrēnu, kas saviem upuriem uzbrūk tieši darbā.
Šīs migrēnas galvenie cēloņi ir:
* rutīnas darba pārslodze;
* pārāk liels pienākumu un atbildības apjoms;
* konflikti darbinieku vidū;
Zinot šos “ļaunuma avotus”, izvairīties no migrēnas darbā nav grūti:
* strādājot ar datoru ik pēc pusstundas nepieciešams neliels pārtraukums: jāpastaigā, jānovērš uzmanība uz kaut ko patīkamu;
* dienas laikā obligāti vismaz uz 20–30 minūtēm jāiziet laukā paelpot svaigu gaisu;
* jāizvairās no ķildām ar kolēģiem, vairāk jāsmaida, jājoko – pozitīvs noskaņojums pasargās no stresa;
* par darba lietām jādomā un jārunā tikai darbā – tad atpūta būs pilnvērtīgāka un spēki jaunam darba cēlienam ātrāk atjaunosies.