Aktuāls ir jautājums, vai šādu attīrīšanas procedūru var darīt visi bez izņēmuma. Ierobežojumi, lai arī minimāli, taču – ir.
Pirmām kārtām, tās ir slimības, kas saistītas ar urīna izdalīšanās traucējumiem: iedzimtas uroģenitālās sistēmas anomālijas, prostatas dziedzera adenoma, pēcoperācijas saaugumu procesi.
Tāpat arī diēta, kas sastāv tikai no rupjmaizes un arbūza, ir kaitīga visiem, kas slimo ar kuņģa-zarnu trakta slimībām, jo tā var izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas paasināšanos. Tāpēc reizēm arbūza diētu var savienot nevis ar rupjmaizi, bet baltmaizi. Rupjmaize var padarīt skābāku urīnu un mazināt diētas efektivitāti.
Aizrauties ar arbūzu organisma attīrīšanai nevajadzētu arī tiem, kuriem nierēs ir liela izmēra akmeņi. Arbūza sulas ietekmē tie, līdz galam neizšķīduši, var izkustēties no vietas, bet tas jau draud ar nieru kolikām.
Dažiem cilvēkiem, īpaši gados vecākiem, kā arī tiem, kam ir hroniskas zarnu kaites, nosacīti rupjās arbūza pārtikas šķiedras var izraisīt vēdera uzpūšanos. Savukārt cukura diabēta slimnieki, pat ja viņiem ļoti gribas iekosties cukurotajā arbūza mīkstumā, šo prieku ar vērienu sev atļaut nekādi nedrīkst – viņiem arbūza deva jāierobežo tā, lai netiktu pārsniegta diennakts cukura norma.
Starp citu, lietderīgi ievērot arī dažas elementāras higiēnas normas. Kad arbūzs ir nopirkts un pārnests mājās, tas vispirms kārtīgi jānomazgā ar karstu ūdeni un ziepēm. Šī pavisam vienkāršā piesardzība ļaus izvairīties no zarnu infekcijas, kuras uzliesmojumi arbūzu laikā nav nekāds retums. Lieti arī atgādināt, ka cilvēkiem, kuriem ir akmeņi nierēs vai urīnpūslī, nevajadzētu stiept smagas somas ar vairākiem arbūziem – arī fiziskā slodze var izprovocēt nieru koliku lēkmi.
Tiem, kas nolēmuši pakļaut sevi radikālai attīrīšanai ar arbūzu, vispirms vajadzētu sarīkot vismaz vienu arbūza atslodzes dienu un pamēģināt dienas laikā apēst 1,5–2 kg arbūza. Un neko vairāk. Rīkot šādu dienu vēlams vismaz reizi nedēļā. Rezultāts neizpaliks. Pie viena tas būs arī labs sākums un savā ziņā arī pārbaudījums, kā organisms reaģē uz tik vienveidīgu uzturu.