Hiroloģijā rādītājpirksts ir saistīts ar Jupiteru, kas daudzējādā ziņā ir atbildīgs par cilvēka sociālo statusu, viņa autoritāti, par spējām mācīties un mācīt.
Rādītājpirksta (arī pārējo pirkstu) akcentēšana novērojama daudz retāk nekā neapzinātā uzmanības piesaistīšana īkšķim. Galvenokārt paradums akcentēt rādītājpirkstu ir cilvēkiem, kam nācies vadīt vai arī mācīt citus cilvēkus.
Nereti mēdz grēkot profesionāli pedagogi ar lielu darba pieredzi. Viņi gandrīz vai visu dara ar rādītājpirkstu, akcentējot tā darbību jebkurā dzīves situācijā.
Cilvēks, kas saskarsmē bieži izmanto rādītājpirkstu kustības, ir autoritārs, ar noslieci uz nepārdomātiem lēmumiem, kas pamatoti ar viņa personīgajiem spriedumiem un domām. Viņš dedzīgi aizstāv savu viedokli un savu uzskatu dēļ gatavs konfliktēt.
Ja ikdienā gadās sastapties ar cilvēku, kurš neapzināti akcentē rādītājpirkstu, tas nozīmē, ka viņš savas domas un viedokli vērtē augstāk par jūsējām. Ja par apspriežamo jautājumu jums vēl nav izveidojies savs priekšstats, tas nebūt nenozīmē, ka sarunas biedra viedoklis, akcentēts ar rādītājpirkstu, ir taisnība pēdējā instancē.
Lietišķajās attiecībās rādītājpirksts un tā nepārtraukta fiksācija ir indikators, kas norāda, ka sarunu partneris nedomā piekāpties un ir gatavs apspriest sadarbības noteikumus pietiekami ilgi, jo viņam par visu ir savas domas, kuras viņš centīsies uzspiest.
Akcents uz rādītājpirkstu nav nekas cits kā slēpta pārākuma izpausme (vismaz idejiskā pārākuma) attiecībā pret pārējiem. Šādos gadījumos jābūt īpaši piesardzīgiem un, lai nepazaudētu lietišķos kontaktus, jāliek lietā visa iespējamā elastība.
Rādītājpirksta berzēšana vai naga graušana var norādīt, ka partneris nespēj patstāvīgi izlemt jautājumus un viņam vajadzīgs autoritatīvs padoms vai arī vairāk pierādījumu, kas apliecina darījuma izdevīgumu (pirmām kārtām – sociālo) no jūsu puses. Šādos gadījumos citējiet ievērojamus cilvēkus, lieciet uzsvaru uz autoritātēm no grāmatām vai arī sarunu biedra priekšniecības izteikumiem.
Turklāt, ja tiek akcentēts kreisās rokas pirksts, atsaucieties uz reliģijas un filozofijas metriem un vispārzināmiem morāles principiem, bet, ja labās rokas pirksts – kā atbalstu var izmantot cilvēkus un domas, kas sarunu partnerim labi zināmi.
Ieteicams pievērst uzmanību arī tam, ka rādītājpirksts var tikt akcentēts gan viens, gan kopā ar citiem pirkstiem.
Ja tas akcentēts grupā, tas nozīmē, ka cilvēks ir pārdzīvojis to, ko cenšas pierādīt vai paskaidrot, – viņa vārdi nav tukša skaņa, bet reāla pieredze.
Toties, ja rādītājpirksts darbojas viens, visticamāk, cilvēks darbojas pēc kāda cita cilvēka norādījuma, īpaši neiedziļinoties idejās vai arī nesaprotot, ko runā un ko grib pierādīt.