“Slimība uz nervu pamata” – tā mēs parasti dēvējam psihosomatiskus traucējumus. Šo slimību nosaukums apvieno grieķu vārdus “dvēsele” (“psyche”) un “ķermenis”, un parasti tās rodas no tā, ka dvēsele slēpj savas ciešanas.
Tajā brīdī, kad dvēseles krātuves pārpildās, saturs neatrod tiešāku izeju, kā caur ķermeni. Kas noved pie psihosomatiskām saslimšanām? Šajā rakstā iekļauta psihosomatisko traucējumu izplatītākā klasifikācija, ko piedāvā amerikāņu psihologs Leslijs Lekrons.
1. Iekšējais konflikts
Situācija, kurā viena daļa cilvēka vēlmju ir apzināta un atrodas virspusē, bet otra kaut kāda iemesla dēļ slēpjas zemapziņā. Tad otrā daļa sāk “partizānu karu”, par kura pazīmi var kļūt psihosomatiski simptomi.
2. Ķermeņa valoda
Ķermenis fiziski atspoguļo stāvokli, kas varētu tikt izpausts ar šādām frāzēm: “Tās ir tādas galvassāpes”, “Es to nevaru izturēt”, “Man sirds lec pa muti ārā”, “Man ir sasietas rokas”. Mēģiniet uzminēt, kā reaģēs salīdzinoši vesels organisms uz šādiem pastāvīgiem, programmējošiem vēstījumiem?
3.Nosacīts izdevīgums
Šai kategorijai pieder problēmas ar veselību, kas sniedz slimniekam zināmu nosacītu izdevīgumu. Nē, tā nav simulācija, bet pilnīgi reāli diagnosticējama saslimšana. Iespējams, cilvēks ļoti vēlas iegūt priekšrocības, kuras viņš var dabūt tikai saslimstot.
4. Pagātnes pieredze
Slimības cēlonis var būt traumatiska pagātnes pieredze, visbiežāk smaga pieredze bērnībā. Tas var būt gan epizodisks notikums, gan ilgstoši pagātnes notikumi, kas turpina cilvēku emocionāli ietekmēt tagadnē.
5.Identifikācija
Šajā gadījumā fizisks simptoms var izveidoties, ja pastāv spēcīga emocionāla pieķeršanās cilvēkam, kas cieš no psihosomatiskas saslimšanas. Bieži vērojamas bailes pazaudēt šo cilvēku, vai arī zaudējums jau ir noticis.
6.Iedvešana
Ja cilvēks ir pārliecināts par slimības esamību – pat tad, ja tās patiesībā nav – viņš visu laiku cenšas atrast tai pierādījumus, tādējādi zemapziņā radot pārliecību, ka slimība pastāv. Protams, šādā veidā iespēja iegūt slimību būtiski palielinās.
7. Sevis sodīšana
Šis sods saistīts ar reālu, bet biežāk ar izdomātu vainu, kas moka cilvēku. Sevis sodīšana mazina vainas pārdzīvošanu, it kā to izpērkot.
Runa ir par septiņām klasiskām psihosomatiskajām saslimšanām, kuras 1950.gadā izdalīja amerikāņu psihoanalītiķis Francs Aleksanders un kas aprakstītas nākamajā lapā!
Psihosomatiskās problēmas ir pilnīgi reālas un parādās kā stresa situāciju un sarežģītu savstarpējo attiecību rezultāts, ārējās ietekmes uz psihi un citu absolūti nefizioloģisku cēloņu dēļ. Vērts arī pieminēt, ka daudzi pētnieki uzskata, ka psihosomatiskās saslimšanas rodas orgānos un sistēmās, kas sākotnēji ir visnovājinātākās, ņemot vērā dzīvesveidu un iedzimtu noslieci.
Hipertonija
Peptiska čūlas slimība
Bronhiālā astma
Neirodermīts
Hipertireoze
Čūlainais kolīts
Reimatoīdais artrīts
Kopš tā laika mainījies un būtiski ticis papildināts psihosomatisko saslimšanu saraksts. Pašlaik tajā ietvertas panikas lēkmes, miega traucējumi, onkoloģija, infarkts, kairinātas zarnas sindroms, seksuālie traucējumi, aptaukošanās, nervu anoreksija, bulīmija. Šos un vēl citus traucējumus ir pamats nodēvēt par psihosomatiskiem.
Kas nepieciešams, lai izveseļotos?
Nepieciešams ne tikai izārstēt fizioloģisko cēloni, bet tikt galā arī ar psiholoģiskajiem iemesliem. Vairāki ārsti ir pārliecināti – lai gan psihosomatisko saslimšanu ārstēšanā psihoterapeita palīdzība ir nepieciešama, taču tikai kā palīglīdzeklis. Tomēr ir gadījumi, kad galveno palīdzību var sniegt tieši psihoterapeits.
Savukārt fiziskā līmenī nepieciešams laikus likvidēt stresa sekas, nepieļaut hronisku pārslodzi, iepriecināt savu ķermeni ar masāžām, fizisku slodzi un pilnvērtīgu atpūtu, mācīties kontrolēt spriedzi un prast atslābināties. Un pats galvenais – ja nevarat mainīt situāciju, mainiet attieksmi pret to!
Avots: “tayni-mirozdaniya.ru”