Ja cilvēks ir vesels un jūtas labi, viņš ir gatavs kalnus gāzt. Un otrādi – ja jūtas nevesels, ir saguris – darbspējas pazeminās, cilvēks ir nomākts, neapmierināts, saslimst.
Pavadot dienu pēc noteiktiem, pārdomāti izstrādātiem likumiem, organisms tik strauji nenoveco un ir spējīgs ilgus gadus saglabāt vienmērīgas darbspējas.
Pareizs dienas režīms labvēlīgi ietekmē arī organisma atveseļošanos pēc slimības.
Kas nostiprina veselību, un kas tai kaitē? Vispārzināma patiesība: jāstrādā, jāēd, jāatpūšas un jāguļ tā, lai ķermeņa aktivitātes fāzes kopumā un atsevišķu orgānu un atpūtas fāzes regulāri nomainītu cita citu. Kaitīga ir jebkura novirze no normas.
Ķermenis jāpieradina pie regulāras fiziskās slodzes, tāpēc ir jāvingro, jānorūdās, jāstrādā fizisks darbs.
Protams, tiem, kas jau tāpat augu dienu ir nodarbināti fiziskā darbā, brīvajam laikam jāizvēlas citas aktivitātes. Taču ir arī tādi faktori, kurus cilvēks parasti neievēro, un viens no tiem ir garastāvoklis, kas atkarīgs no emocijām.
Emocijas ir jūtas, pārdzīvojums, satraukums, kas rodas, ja prasības vai vēlmes tiek apmierinātas vai arī gluži pretēji – to apmierināšana nav iespējama. Pirmajā gadījumā veidojas pozitīvās, otrajā – negatīvās emocijas. Pie negatīvajām emocijām pieder bailes, bēdas, dusmas, naids.
Uzbudinājums, kas radies noteiktos galvas smadzeņu centros un ko izraisījušas pozitīvās un negatīvās emocijas, dažādos orgānos izraisa fizioloģiskas izmaiņas. Sevišķi spēcīgas emocijas ietekmē asinsvadu stāvokli: parasti tie sašaurinās, līdz ar to paaugstinās asinsspiediens, izmainās iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība, kuri asinīs izdala īpašas, fizioloģiski aktīvas vielas – hormonus, kas piedalās cilvēka organisma funkciju regulēšanā un kopā ar nervu sistēmu kļūst par iekšējo orgānu vissmalkāko pārvaldīšanas mehānismu.
Pozitīvās emocijas organismam ir labvēlīgas – tās stiprina un paaugstina dzīvības tonusu. Taču, kā mēdz teikt, nav labuma bez ļaunuma: pozitīvās emocijas, piemēram, pārlieku liels prieks, arī var negatīvi ietekmēt to cilvēku organismu, kas sirgst ar sirds-asinsvadu slimībām.
Negatīvo emociju rezultātā organismā veidojas dažādas izmaiņas: tas it kā cenšas cīnīties par tās vai citas prasības apmierināšanu, bet tajā pašā laikā rada nopietnus draudus veselībai. Tieši tāpēc medicīnas zinātne, cenšoties atklāt sliktās omas cēloņus, rūpīgi pēta un analizē emociju lomu slimību izraisīšanā. Spēcīgas emocijas ir ārkārtējas, bet īslaicīgas.
Tās izraisa krasas fizioloģiskas izmaiņas, uzbudina organismu, izraisot tajā kaut ko līdzīgu vētrai, bet pēc tam pakāpeniski aprimst, nereti atstājot īpatnējas sekas, ko saucam par garastāvokli. Arī garastāvoklis ir sava veida emocija, tikai tas neizpaužas tik spilgti un ir spējīgs saglabāties ilgāku laiku.
Protams, cilvēki ir ļoti dažādi – ar līdzsvarotu un mazāk līdzsvarotu nervu sistēmu, un spēcīgās emocijas uz organismu atstāj atšķirīgu ietekmi. Piemēram, viens cilvēks pēc nopietnām nepatikšanām ir satraukts, bet pēc neilga laika jau nomierinājies.
Turpretī citam neveiksme sabojā garastāvokli uz ilgu laiku: viņš staigā, sevī noslēdzies, visu redz tumšās krāsās, dažkārt pret apkārtējiem ir nepamatoti ass un netaktisks, kas savukārt rada iemeslu tālākām nepatikšanām un negatīvi ietekmē arī citu cilvēku garastāvokli.
Ieildzis slikts garastāvoklis neatkarīgi no cēloņiem, kas to izraisījis, sagādā nopietnus draudus veselībai. Tas izsit cilvēku no līdzsvara, bloķē fizioloģiskos mehānismus, kuri nodrošina orgānu normālu darbību.
Tāpēc lieti vēlreiz atgādināt: spēcīgas emocijas paaugstina asinsspiedienu. Taču šāds stāvoklis mēdz būt īslaicīgs: organisms pretojas asinsvadu nenormālajam stāvoklim, rezultātā spiediens krītas un pakāpeniski atgriežas normas robežās.
Taču, ja negatīvās emocijas atkārtojas un izraisa ilgstošu sliktu garastāvokli, asinsspiediens nekrītas ilgāku laiku, un veidojas visas tās pazīmes, kas raksturīgas hipertonijai. Zinātnieki arī pierādījuši, ka ilgstoša slikta garastāvokļa ietekmē veidojas tādas slimības kā kuņģa čūla, stenokardija, dažas ādas slimības.
Možs, priecīgs garastāvoklis cilvēkā spēj izraisīt milzīgu spēku un krasi kāpināt pretošanās spējas dažādām kaitēm. Tātad cilvēkam ir jāprot valdīt pār savām emocijām, īpaši tām, kas izraisa nospiedošu garastāvokli.
Nav vienādu metožu, kā valdīt pār garastāvokli, kas būtu noderīgas itin visiem un ikkatrā gadījumā. Tāpēc vienmēr jāatceras un jāapzinās, ka slikts, nomācošs garastāvoklis novājina organismu, mazina tā pretošanās spējas slimībām.
Cilvēks, kas ir slikta garastāvokļa gūstā, nespēj objektīvi spriest nedz par sevi, nedz citiem, nespēj pieņemt pareizus lēmumus un rīkoties, kā būtu nepieciešams. Jācenšas noskaidrot sava sliktā garastāvokļa cēloni, tas mierīgi jānovērtē un jāpārdomā, kā to novērst vai neitralizēt. Vai šis cēlonis tiešām ir tā vērts, lai tam ziedotu savu veselību? Diez vai…