Grūti pat iedomāties, cik daudz vērtīgu vielu cilvēks sev atņem, bez žēlastības izsvītrojot no savas ēdienkartes ēdienus vai produktus tikai tāpēc, ka kāds tos ierindojis nevēlamo vai pat kaitīgo sarakstā. Varbūt vērts pārvērtēt savu attieksmi un vismaz dažus no šķietamajiem veselības “ienaidniekiem” reabilitēt.
Siers
Tiesa, daudzos sieros patiešām ir augsts tauku saturs un līdz ar to arī kaloriju daudzums. Taču tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka siers ir bagāts kalcija un aminoskābju avots. Piemēram, tikai linolēnskābe vien, ko cita starpā satur siers, palīdz organismam samazināt iespējamo sirdsslimību, diabēta un vēža attīstības risku.
Gaļa
Aplam rīkojušies tie, kas bez būtiski svarīga iemesla savā ēdienkartē pilnībā atteikušies no gaļas un atstājuši tajā tikai putnu gaļu un zivis. Piemēram, liellopu gaļa ir lielisks dzīvnieku olbaltumu un daudzu citu organismam ļoti svarīgu vielu (cinka, dzelzs, vitamīna B12) avots.
Piens
Pēdējos gados bieži tiek runāts par to, ka pieaugušam cilvēkam piens nav vajadzīgs. Taču pieauguši cilvēki pienu jau tā lieto reti un maz, tāpēc būtu muļķīgi no tā atteikties tikai “idejas” vārdā. Piens kavē osteoporozes attīstību, pazemina asinsspiedienu un pat palīdz cīnīties ar tuklumu. Protams, lietošanai labāk izvēlēties liesu pienu.
Olas
Galvenā apsūdzība, kas vērsta pret olām, ir tajās esošais augstais holesterīna saturs. Taču patiesībā tā nav. Gluži pretēji, olās esošie piesātinātie tauki, bet ne holesterīns, ir ārkārtīgi svarīgi sirds muskuļa veselībai. Olās ir maz kaloriju, turklāt tās satur arī luteīnu – vielu, kas ļoti nepieciešama acīm. Cieti vai mīksti vārītu olu brokastīs var ēst absolūti bez jebkādām bažām.
Rieksti
Jā, riekstos tiešām ir ļoti daudz kaloriju, tāpēc nebūtu vēlams tos ēst lielā daudzumā. Taču pa drusciņai ne tikai var, bet arī vajag. Riekstos ir daudz tauku, taču tie visi ir vērtīgie tauki, kas pozitīvi ietekmē sirdsdarbību. Rieksti ir bagāti arī ar magniju. Turklāt pat neliels daudzums riekstu paildzina sāta sajūtu.
Speķis
Cūkas speķis – svaigi sālīts vai kausēts un kopā ar visiem grindzuļiem – senāk bija katra saimnieka mājās. Taču pēdējā laikā kritizēts un vajāts tiek arī tas, jo rosinot holesterīna līmeņa paaugstināšanos un aterosklerozes attīstību. Par laimi, jaunākie zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka patiesībā cūkas speķis ir ļoti vērtīgs produkts, kurā ir virkne dažādu ļoti vērtīgu, nepiesātinātajiem taukiem piederošu skābju.
Viena no šīm skābēm piedalās šūnu veidošanas procesā organismā, ir sirds muskuļa fermenta sastāvdaļa, kā arī piedalās daudzu hormonu sintēzē un veicina holesterīna maiņu. Ne mazāk vērtīgas ir arī pārējās taukskābes. Turklāt to satura ziņā speķis aptuveni par 10% ir pārāks par sviestu, tāpēc arī tā bioloģiskā aktivitāte ir aptuveni piecas reizes augstāka nekā sviesta un citu dzīvnieku tauku bioloģiskā aktivitāte (kas savukārt ļoti svarīgi vispārējā tonusa uzturēšanai).
Runājot par briesmām, ko varētu sagādāt speķī esošais lielais daudzums piesātināto tauku, ko organisms neuzsūc un kas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, jāteic – arī šajā ziņā tā nu gluži nav. Pirmkārt, senāk lauku ļaudis cepšanai vai biezputrām izmantoja sviestu vai speķi, taču nekādas masveida saslimšanas ar aterosklerozi nebija. Otrkārt, mūsdienās zinātnieki pierādījuši – karsējot cūkas speķi, tā bioloģiskā kvalitāte būtiski uzlabojas.
Visbeidzot – galīgi aplam domāt, ka vienīgais labas veselības garants ir tikai uzturs. Pareizs un sabalansēts uzturs, protams, ir ļoti svarīgs. Taču tikpat svarīgs, ja ne vēl svarīgāks, ir aktīvs dzīvesveids.
Lai cik veselīgs būtu uzturs, veselība neradīsies, ja diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas, mēneši un pat gadi tiek pavadīti sēdus stāvoklī: darbā, mājās, transportā, arī teātrī, koncertā. Tāpēc saprāta robežās ēst var visu (izņemot gadījumus, kad kāds produkts nav vēlams konkrētas slimības gadījumā), un tad uzturs apvienojumā ar atbilstošu fizisko slodzi un aktīvu dzīvesveidu veicinās arī labu un stipru veselību.