Speciālisti nebeidz atkārtot: pirms lieto nomierinošus līdzekļus un antidepresantus, vispirms jāiemācās stresu atšķirt no depresijas, jo katram no šiem stāvokļiem ir sava, atšķirīga ārstēšana.
Ja cilvēks jūtas nervozs, uzbudināts un ir gatavs teju uzsprāgt, tas nozīmē, ka viņš kļuvis par stresa upuri. Šajā gadījumā palīdzēs preparāti, kam piemīt maiga sedatīva iedarbība. Tie var būt līdzekļi, kuru sastāvā ir piparmētras, melisas un baldriānu ekstrakts.
Bet, ja cilvēks nonācis depresijas varā, viņš, gluži pretēji, ir nomākts, jūt hronisku nogurumu un emocionālu izsīkumu. Viņam nepieciešami līdzekļi, kas uzlabo nervu sistēmas stāvokli. Ārstniecības augu vidū ar šādu iedarbību izceļas, piemēram, asinszāle.
Kā redzams, stresa situācijā cilvēkam nepieciešams nomierināties, bet depresijas gadījumā – uzmundrināties. Tāpēc arī svarīgi pareizi novērtēt savu stāvokli, lai varētu izvēlēties atbilstīgākos līdzekļus.
Atbrīvoties no stresa
Mūsdienās cilvēkus arvien biežāk nomāc nogurums: gan tos, kas saspringti strādā astoņas vai pat desmit stundas dienā, gan tos, kuri lielas slodzes sev neuzkrauj. Viņus visus nomoka nevis fiziskais, bet psiholoģiskais nogurums. Lai no tā atbrīvotos, psihologi iesaka, lūk, ko.
Strādāt ne vairāk kā 8 stundas dienā
Lai veselība būta teicama, darbs ir nepieciešams, jo tas palīdz atbrīvoties no uzkrātās liekās enerģijas un atjaunot ķermeņa enerģijas resursus. Bet, ja cilvēks regulāri pārstrādājas, organisms tiek pārpūlēts.
Rezultātā garās darbadienas laikā pamatīgi pārslogota tiek arī nervu sistēma, un pakāpeniski uzkrājas nogurums, jo īsais, atpūtai atlicinātais laiks nedod iespējas pilnībā atjaunot spēkus. Līdz ar to cilvēks atrodas nepārtrauktā psihofizioloģiskā stresa stāvoklī un īsā laikā vārda tiešā nozīmē sadedzina visus organisma resursus.
Obligātas vismaz 1,5 atpūtas dienas nedēļā
Taču nedrīkst aizmirst, ka īsta atpūta ir nevis bezdarbība un slinkošana, bet gan darbības maiņa: vispilnvērtīgāk cilvēks atpūšas, nodarbojoties ar sev patīkamām lietām, draugu pulkā vai uzturoties pie dabas.
Darbdiena jāieplāno tā, lai pusdienas pārtraukums būtu vismaz stundu
Pusdienlaiks ir ļoti svarīgs, turklāt ne tikai lai steigā kaut ko uz ātru roku apēstu. Sen zināms, ka ēdienam jābūt pilnvērtīgam. Taču tūlīt pēc maltītes organismam nepieciešama vismaz pusstunda, ko tas varētu pilnībā veltīt mierīgai barības sagremošanai. Tāpēc tūlīt pēc ēšanas nav vēlams strauji ķerties pie aktīva darba – tas kaitē veselībai.
Jāēd bez steigas, rūpīgi jāsakošļā katrs kumoss
Novērots, ka praktiski visi cilvēki, kuriem ir liekais svars, ēd pārāk ātri. Bet tas rada palielinātu slodzi kuņģim un zarnu traktam, tātad – atņem spēku.
Nedrīkst pakļauties bailēm par rītdienu
Regulāri domājot par iespējamām neveiksmēm nākotnē, cilvēks pats sevi uz neveiksmēm arī ieprogrammē. Visus procesus mūsu ķermenī kontrolē galvas smadzenes. Ja mēs paši sevi nemitīgi noskaņojam uz kaut ko negatīvu, negatīva komanda tiek dota arī galvas smadzenēm.
Jācenšas nekavēties un neiedziļināties negatīvās atmiņās
Koncentrējot uzmanību uz negatīviem pagātnes notikumiem, palielinās iekšējā nedrošība un neticība saviem spēkiem. Turklāt cilvēks, kurš psiholoģiski nepārtraukti kavējas pagātnē, neadekvāti uztver tagadni, tagadnes vērtība viņam ir pazemināta.
Jāizvirza sev tikai reāli sasniedzami mērķi un uzdevumi
Nekad nevajag sev izvirzīt tādu mērķi, ja iepriekš jau zināms, ka to sasniegt nebūs pa spēkam. Toties, ja kaut ko (kaut vai pat pavisam necilu!) izdodas paveikt, šis panākums obligāti jāpiefiksē, pašam sevi jāpaliela un jālepojas ar izdarīto. Šāda attieksme nostiprina gribasspēku un prasmi pārvarēt grūtības.
Katra uzdevuma izpildei jānosaka reāli termiņi
Ja izpildes laiki ir pārāk īsi, organisms nepārtraukti būs stresa stāvoklī – gluži tāpat, kā cenšoties atrisināt neatrisināmu uzdevumu.
Jūtas jāizpauž maksimāli atklāti
Pārāk bieža emociju apspiešana rada negatīvās enerģijas uzkrāšanos organismā, kas traucē normālai bioenerģijas plūsmai ķermenī un galarezultātā izraisa dažādas hroniskas kaites. Ja atklāti izpaust emocijas nav iespējams, kā tas, piemēram, mēdz būt lietišķu tikšanos laikā, pēc tam jācenšas rast iespēju ātrāk atbrīvoties no spriedzes, ko izraisījusi šī jūtu apspiešana.
Domas jākoncentrē uz tagadni, uz konkrēto momentu
Jāatradinās no nelāgā ieraduma pārāk daudz domāt vai nu par pagātni, vai arī nākotni – tas rada pārslodzi nervu sistēmai, jo galvas smadzenēs fantāzijas jaucas ar realitāti. Ja ir vēlēšanās, lai katra diena sniegtu gandarījumu, jādzīvo tikai tagadnē.
Jāattīsta paradums lēni iet un lēni runāt
Lēna iešana un nesteidzīga valoda ļauj izbaudīt kustības un runas procesus. Skrienot pa galvu un kaklu, kā arī berot vārdus kā pupas, cilvēks no tā visa negūst ne kripatiņu pozitīvo emociju. Toties nervu sistēma tiek uzvilkta kā stīga, jo zemapziņas līmenī tai nepieciešams kontrolēt visu notiekošo.
Satiekoties ar cilvēkiem, vairāk jāsmaida un jābūt labsirdīgam
Garastāvoklis ir lipīgs. Smaidošs cilvēks, kas izstaro labestību, pozitīvi uzlādē visu apkārtējo sabiedrību. Tādam cilvēkam ātrāk piedod kļūdas, citi necenšas uz viņu izgāzt savas negatīvās emocijas, jo viņš jau laikus slāpē to iespējamo parādīšanos.
Nevajag meklēt vainīgo
Analizējot nelabvēlīgas situācijas, nevajag par katru cenu censties atrast neveiksmes grēkāzi. Nekādā ziņā nedrīkst notikušajā vainot sevi: paškritika nemainīs notikušo un dzīvi labāku nepadarīs. Tā vietā pareizāk situāciju mierīgi pārdomāt, izanalizēt soli pa solim, ko un kā vajadzēja darīt, lai fināls būtu citāds. Šādā gadījumā tā jau būs nevis sevis noniecināšana, bet mācīšanās no savām kļūdām.
Psihologi uzskata, ja no visa minētā cilvēks regulāri sāk ievērot kaut vai daļu, pamazām tas kļūst par ieradumu, un pēc kāda laika dzīve sāk pārkārtoties jaunā ritmā, kurā vairs nav tik daudz spriedzes, negatīvo emociju un noguruma.