Foto – Pixabay
Vienu no senākajiem kultivētajiem augiem – vīģi – cilvēce uzturā lieto jau bezmaz 5000 gadu. Vīģes dzimtene ir Vidusjūras reģions, arī Malaizija ar tai piegulošajiem rajoniem. Kā kultūraugu vīģi sāka audzēt Arābijā. No turienes tā tika izvesta uz Sīriju un Ēģipti. Šīs maigās ogas nobriest praktiski visās zemēs ar subtropisku klimatu. Mūsdienās vīģeskoks ir laulības, auglības, patiesības un sievišķās sākotnes simbols. Diemžēl mūsu klimatiskajos apstākļos vīģe neaug, tāpēc mēs to lielākoties esam baudījuši žāvētā un tikai pēdējos gados nogaršojuši arī svaigā veidā.
Popularitātes noslēpums
Pirmkārt, vīģe ir bagāta ar vērtīgām vielām. Svaigie augļi satur daudz olbaltuma un cukurus (glikozi un fruktozi), kuru daudzums žāvētos augļos gandrīz vai divkāršojas. Tāpēc vīģes iesaka, ja ir stipri novājināts organisms. Pateicoties olbaltumam, vīģes palīdz ātri pieņemties svarā, īpaši ja tās ēd kopā ar vīnogām un maizes izstrādājumiem. Vīģē ir daudz vitamīnu: C, PP, B grupai piederošie, karotīns un citi.
Otrkārt, vīģeskoks cilvēku simpātijas izraisījis ar to, ka ir ļoti pieticīgs un dod bagātu ražu. Praktiski visas valstis, kur šis dabas brīnums tiek audzēts, nodarbojas ar tā augļu eksportu: vīģes tiek vītinātas, žāvētas vai svaigas kārtotas kārbās un sūtītas uz dažādām pasaules malām.
Draugos ar veselību
Vīģes ir ļoti veselīgas. Cita starpā tās satur tādu vērtīgu vielu kā ficīnu, tālab ļoti ieteicamas cilvēkiem, kas sirgst ar trombozi, vēnu mazspēju. Ficīns izšķīdina asinsvados esošos trombus un palīdz uzturēt asinis šķidrā veidā. Daudz vīģē ir kālija (šajā ziņā ar to var sacensties tikai rieksti), kas ir ārkārtīgi svarīgi labai sirds un nervu sistēmas darbībai. Vēl augs ir ļoti bagāts ar dzelzi.
Tik bagāts, ka pārspēj pat izslavēto dzelzs avotu – ābolus, tāpēc ieteicams tiem, kas sirgst ar anēmiju (mazasinību) un spēku izsīkumu. Taču tas vēl nav viss. Augs ir unikāls arī ar to, ka tā šķīstošajās šķiedrās ir viela, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs. Savukārt, pateicoties augstajam joda saturam, gan pats auglis, gan tā novārījums pienā vai ūdenī ir veselīgs pret vairogdziedzera kaitēm, kuru pamatā ir joda deficīts.
Vīģes lieliski iedarbojas arī uz kuņģa-zarnu traktu. Iekļaujot augļus ēdienkartē, būtiski uzlabojas gremošana. Tie noņem gļotādas iekaisumu, stimulē nieru un aknu darbību. Vīģes ieteicamas arī pret aizcietējumu: garšīgais vīģu ievārījums ir viegls vēdera izeju mīkstinošs līdzeklis. Toties lapu novārījumam ir pilnīgi pretēja iedarbība.
Tautas receptes
* Pret dizentēriju, nespecifisko diareju vienādās daļās sajauc žāvētas vīģes lapas un nātres. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar 200 ml karsta ūdens, vāra 5 minūtes uz lēnas uguns, atdzesē, tad izkāš. Dzer pa 50 ml 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
* Pret nātreni vienādās daļās sajauc žāvētas vīģes un ceriņu lapas, žāvētas pieneņu un cigoriņu saknes. 2 ēdamkarotes sasmalcinātā maisījuma aplej ar puslitru karsta ūdens, vāra 5 minūtes uz lēnas uguns, atdzesē un izkāš. Dzer pa pusglāzei 4 reizes dienā pirms ēšanas. Kurss – vairākas nedēļas.
* Pret nieru un urīnizvadceļu kaitēm, akmeņiem nierēs un urīnpūslī, mazasinību sasmalcina vienu vīģes augli (svaigu vai žāvētu), ieliek emaljētā traukā, aplej ar 2 glāzēm karsta piena, vāra 20 minūtes, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei vairākas reizes dienā. Šo novārījumu ieteicams lietot arī elpceļu slimību gadījumā.
* No vīģes var pagatavot vēdera izeju mīkstinošas tabletītes. Ņem pa 100 g sasmalcinātas vīģes un rozīnes, 1 tējkaroti malta ingvera vai pustējkaroti malta muskatrieksta. Visu rūpīgi sajauc, iegūto masu izritina desiņā un sagriež ripiņās.
Lieto pa 1 vai vairākām ripiņām dienā. Uzglabā cieši aizvērtā stikla burkā.
Taču jāpatur prātā, ka arī šādām gandrīz vai par delikatesi uzskatāmām zālēm ir savi lietošanas ierobežojumi. No vīģēm labāk atturēties, ja ir akūtas kuņģa-zarnu trakta iekaisumslimības (augstā šķiedrvielu satura dēļ), cukura diabēts (augļi ir pārāk saldi) vai podagra (vīģes sastāvā ir daudz skābeņskābes).
Elpot kļūs vieglāk
Vīģeskoka augļi labi palīdz arī pret elpceļu slimībām: klepu, angīnu, bronhītu. Sens efektīvs līdzeklis pret klepu ir pienā vārītas vīģes.
* Ņem 3–4 augļus (svaigus vai žāvētus), aplej a karstu pienu, vāra 3 minūtes, tad izkāš un nedaudz atdzesē. Novārījumam var pievienot sviestu iekaisušās kakla gļotādas mīkstināšanai. Rezultātā tiek iegūts visiem labi zināmais karstais piens, tikai šajā gadījumā dzēriens ir ne tikai gardāks, bet arī papildināts ar vīģes ārstnieciskajām īpašībām. Pienu dzer siltu pa pusglāzei 3–4 reizes dienā.
Vēl augļu novārījumu lieto skalošanai pret stomatītu, balss aizsmakumu, balss saišu uztūkumu.
Jāpiebilst, ka vīģu ievārījums saaukstēšanās slimību gadījumā ir lieliska alternatīva pie mums tik populārajam aveņu ievārījumam. Tam piemīt ne tikai vēdera izeju mīkstinoša, bet arī temperatūru pazeminoša un sviedrējoša iedarbība.