Foto – Pixabay
11. augustā pareizticīgā baznīca svin Nikolaja Brīnumdarītāja, Līkijas arhibīskapa dzimšanu.
Nikolajs dzīvoja 3. un 4. gadsimtā, viņa dzimtā pilsēta ir Patara Līkijā. Nikolaja ģimene bija turīgi kristieši, viņš jau kopš bērnības bijis ļoti reliģiozs, savu dzīvi veltot kalpošanai Kristum. Viņam piedēvē daudz dažādu brīnumu un svētīgu darbu.
Ap šo laiku ienākas irbenes, tāpēc to dēvēja arī par Irbeņu dienu. Saimnieces lasīja ogas, saspieda tās kopā ar medu un cepa gardus pīrāgus.
Meitenes skaistuma un jaunības saglabāšanai mazgāja seju irbeņu sulā. Savukārt veselībai šai dienā vajadzēja piespiesties ar visu augumu pie irbenes stumbra. Šai dienā stingri aizliegts griezt irbenes zarus vai cirst šo koku, lai nepiesauktu nelaimi.
Tāpat augusta otrajā dekādē jau jūt rudens tuvošanos – mazāk dzied putni, tie sāk pulcēties baros, lai lidotu uz dienvidiem.
Ja meklē mīlestību, šajā dienā var mainīt likteni un atrast otro pusīti. Lai tas notiktu, pie Nikolaja Brīnumdarītāja ikonas jāaizdedzina svece un jālūdz palīdzība izveidot ģimeni.
Ja nav iespējams apmeklēt baznīcu, to var darīt mājās, lūdzoties no tīras sirds un ar tīriem nodomiem.
Var veikt arī dažus senus rituālus, piemēram, ar āboliem.
Ābolu rituāls piemērots meitenēm, kurām ir puisis, bet kāzas kavējas. Vajadzīgi divi āboli no dažādām ābelēm, vēlams – atšķirīgas šķirnes. Pirkt tos nedrīkst, āboli jānorauj pašai.
Naktī, kad pie debesīm parādās mēness, ābolus sagriež mazos kubiņos un sajauc bļodiņā. Pārkaisa ar cukuru un liek uz palodzes tā, lai tos apspīdētu mēness. Nolasa buramvārdus: “Kā divu ābeļu āboli sajaucas, tā mēs ar mīļoto par vienu veselu kļūsim. Skābā garša manā dzīvē mainīsies uz saldo. Mīļotais nekur neaizies un nekad mani nepametīs.”
Ābolus jāatstāj līdz rītam uz palodzes neapsedzot. Tad jāizdomā, kā ar tiem uzcienāt puisi. Vislabāk derēs kāds pīrāgs vai ābolmaize. Uzaicini mīļoto ciemos un pacienā, drīzumā viņš izteiks bildinājumu!
Avots: “Esotericblog”